Žurnāla tēma ir tehnikas attīstība Senajā Romā, tomēr tās pilnvērtīgam apskatam nepieciešams aplūkot arī Senās Grieķijas un etrusku civilizācijas sasniegto, jo romieši, nebūdami jaunradē un teorētiskajās zinātnēs spēcīgi, daudz aizguvuši no saviem „kaimiņiem”. Tāpat jāatzīmē, ka darbā aprakstīti un pat minēti vien daži no neskaitāmajiem mehānismiem, konstrukcijām, ierīcēm, kas tika izmantoti Senajā Romā.
Pasaulē romieši pazīstami kā diži inženieri. Kāpēc tas ir tā? Daļēji pateicoties lielajam iespaidīgo celtņu skaitam, kas saglabājušās līdz mūsdienām – akvedukti, ceļi un tilti būvēti tik pamatīgi, ka savas funkcijas pilda vēl šodien (jau vairāk nekā 1600 gadus) un joprojām izraisa milzu apbrīnu. Daļēji arī pateicoties romiešu organizatoriskajām dotībām, jo inženierzinātnes nesastāv tikai no ierīču un to darbības principu izmantošanas. Inženiera uzdevums tolaik bija veiksmīgi un efektīvi vadīt viņa pārziņā esošos resursus, saprast viņa darbarīku un materiālu potenciālās iespējas, ierobežojumus, trūkumus un virzīt gan cilvēku, gan materiālos resursus konkrēta mērķa sasniegšanai. Iespējams, tieši šeit visspilgtāk izpaužas romiešu spēks un diženums.
Un, kamēr Romas impērija kļuva aizvien vājāka, līdz nenovēršami sabruka, tās izveidotās celtnes un ierīces nepazuda un kļuva par ierosmi nākamo paaudžu apbrīnai.Svešzemju ietekme.
Daudzas no šķietami romiešu izcelsmes tehnoloģijām ir pārņemtas no Etrusku civilizācijas, kura bija izvietojusies uz ziemeļiem no Romas pilsētas. Tiek uzskatīts, ka tieši etruski pirmie izveidojuši vēlāk Romas kultūrai tik raksturīgo arku un izmantojuši to tiltu un ēku būvniecībā. Lai gan dažādos avotos norādīts, ka arkas struktūra aizgūta no grieķiem, jo, piemēram, grieķu pilsētā Palaerā atrasta ar 5.gs. p.m.ē. datēta arka. Tostarp atsevišķas arkas formas atrastas arī Mezopotāmijā un tiek uzskatīts, ka tās varētu būt tur saglabājušās kopš 4000.g. p.m.ē. Tomēr jāatzīst, ka etrusku devums romiešu kultūras izveidei ir liels. …
