„Nameja gredzens” ir A. Grīna pirmais romāns, kurš periodikā parādās 1929. gadā, savukārt grāmatā tiek izdots 1931. gadā. Ar šo darbu tiek pieteikts talantīga, vērienīga un ar fantāziju bagātīgi apveltīta romānista ienākšana latviešu literatūrā. Jau stāstos un novelēs pievērsies vēsturei, rakstnieks to turpina tēlot arī lielajā prozā. Grīna romānu pamattēma ir patriotisms, latviešu tautas varonība cīņā par brīvību, cilvēka cienīgu dzīvi. [2-114]
Grīns savos romānos orientējas uz tuvāku vai tālāku pagātni, taču nevis uz stabilajām un nemainīgajām vērtībām, bet gan uz tiem procesiem, kas šīs vērtības satriec un noārda. Grīns ir lielākais latviešu batālists. Kritika savulaik atzina, ka Grīns esot nogalējis vairāk vīru nekā visi pārējie latviešu rakstnieki kopā. Precīzi Grīna prozu raksturoja Jānis Veselis: „..pasaules karš un sevišķi strēlnieku dzīve un varonība ir Aleksandra Grīna lielākais mūža pārdzīvojums, no kura viņš netiek vaļā. (..) Lai viņš rakstītu par seniem gadsimteņiem, visur viņš meklē tikai karu un cīniņus, kuros metās drošsirdīgie aiz kaujas trakuma un niknuma bālām sejām, un no viņa lappusēm kūp izlietu asiņu smaka un redzami nāves krampjos lokāmi sadragāti ķermeņi. (..) Vīrišķības spilgtākā parādība ir karš un cīņa, sevišķi fiziskā drošsirdība un varonība. Vīrietis ir karavīrs- tā viņu saprata senās tautas un dzejnieki, vīrietis un bruņinieks- tā domāja viduslaiki, arī duelants, uzbrucējs, pirāts un laupītājs saistās jo cieši ar tīrās vīrietības jēdzienu. Un visus šos vīriešu paveidus tēlo Aleksandrs Grīns savos darbos”. [3-94]
Faktiski Grīns ir vēsturiskā žanra aizsācējs latviešu prozā. Pirms viņa vienīgais nopietnais darbs šajā žanrā bija Andrieva Niedras romāns „Kad mēness dilst”. Vienlaikus ar Aleksandru Grīnu vēsturisko prozu sāka rakstīt arī viņa vecākais brālis Jānis Grīns, kura nozīmīgākais darbs tomēr ir blēžu romānu garā ieturētais farss par divdesmito gadu Latvijas „augstākajām aprindām”- „Latvijas karalis” (1928). Romāns tika sarakstīts kopā ar Valdi Grēviņu, maskējoties aiz pseidonīma J. V. Gregri. No citiem vēsturiskās prozas žanra pārstāvjiem minams Jēkabs Janševskis, kurš rakstīja biezus sadzīviskas ievirzes romānus, un aktieris un literāts Rutku Tēvs, kurš trīsdesmitajos gados publicēja viduvēju dēku romānu virkni. [3-95]…
