1.3. Tēma, priekšnesuma mērķis.
TĒMA: cilvēka garīgā spēka nozīme.
Cilvēka dvēseles dzīve ir svarīgāka par ārējām nebūšanām. Ja tu dvēselē esi stiprs, dvēsele dzied, ja esi vājš, tā klusē.
Manuprāt, I.Ziedoņa aprakstītais dziedāšanas izpratnes daudzveidīgums var veiksmīgi konkurēt ar vikipēdijā sniegto dziedāšanas jēdziena skaidrojumu.
„Dziedāšana ir muzikālu skaņu radīšanas māksla ar balsi, kurai, atšķirībā no runāšanas, ir raksturīga tonalitāte un ritms. Cilvēkus, kas dzied, sauc par dziedātājiem jeb vokālistiem. Dziedāt var dziesmas, ārijas un rečitatīvus. Ja dziesmai vārdus nezin, tad parasti dziedāt gribētājs dungo. Dziedāt var gan bez, gan ar mūzikas instrumentu pavadījumu. Dziedāt var gan vienatnē (solists), gan arī vairāku cilvēku kompānijā, piemēram, duetā, korī, ansamblī vai mūzikas grupā.”
Mūzikas terapeite Mirdza Paipare ir teikusi: „Dziedāšana ir īpaša, pat intīma personības izpausme. Ja sākam uzskaitīt visu labo, ko mums dod dziedāšana, saraksts ir ļoti iespaidīgs. Pirmkārt, dziedāšana veicina elpošanas apjoma pieaugumu, otrkārt, smadzeņu darbības kāpinājumu un, treškārt, kopējā psihiski fiziskā stāvokļa uzlabošanos. Katrā ziņā arī neprofesionālis, gūstot prieku korī, vienlaikus uzlabo labsajūtu un veselību. Turklāt dziedāšanai nav nekādu ierobežojumu – dzied lieli un mazi, dzied pavisam jauni un tie, kuriem deniņi sirmi. Spilgtās un asprātīgās suitu sievas ir uzskatāms paraugs, kā ar enerģiju tiek uzlādēts gan pats dziedātājs, gan apdziedātais. Latvijā it visur ir aizrautīgi dziedātāji. Jau 1873. gadā latviešiem kopā sanākšana dziedāšanas biedrībās bija pamats pašapziņas celšanai. Dziesmu svētki, koru kari – tā visa ir mūsu kultūras pūralādes daļa. Starp citu, esot ārzemēs, tālu prom no mājām, jautāti par to, kā visvairāk svešumā trūkst, latvieši līdztekus rupjmaizei min kopīgu, sirdij tuvu dziesmu dziedāšanu savējo lokā.
MĒRĶIS: atklāt I.Ziedoņa epifānijā „Dziediet…” iekodētās vērtības un atziņas.
…
