Izvēlējos pētīt Noras Ikstenas prozu, jo šī rakstniece izceļas pārējo prozas rakstītāju vidū ar īpašu tēlainību tekstos, netradicionālu sižetu (piemēram, ja salīdzinām kaut vai ar latviešu klasiķu prozas darbiem, kuros ir lineārs, tas ir, hronoloģiski nepārtraukts sižets), kura iedīgļi meklējami Regīnas Ezeras prozā. Noras Ikstenas radītie teksti ir tik piesātināti ar metaforām, ka atsevišķos fragmentos atgādina dzeju.
Noras Ikstenas prozā ir krāšņi izteiksmes līdzekļi, un arī valoda ir tāda, taču jāatzīst, ka reizēm tā ir savāda jeb nesaprotama, piemēram, tiem, kas vispār nav lasījuši rakstnieces darbus, kuros iekļauts daudz svešvārdu, vecvārdu un frazeoloģismu. -
„Romāns ,, Dzīves svinēšana” iemieso sevī piedzīvotas, pārdzīvotas un dziļi izjustas laikmeta ainas: karš, Sibīrija, latviskā, krieviskā, vāciskā satuvinājums.” (10,176)
Mērķis
Parādīt dažādas Noras Ikstenas romāna „Dzīves svinēšana” interpretācijas (izpratnes) iespējas.
Hipotēze
Ja Ikstenas proza ir savdabīga, netradicionāla, kompozicionāli sarežģīta, metaforizēta, tad tā liedz vienkārši (bez radošas piepūles) izprast daiļdarbu.
Uzdevumi
Izpētīt Noras Ikstenas vēstījuma īpatnības prozā.
Studēt avotus.
Grupēt tēlainās izteiksmes līdzekļus.
Strukturēt romāna tēlu sistēmu.
Pētīt N. Ikstenas prozas darba kompozīciju.
Lasīt teorētisko literatūru.
„Mūsdienu literatūrzinātnē un arī kritikas praksē jēdziens „proza” tiek lietots divās nozīmēs. Ar prozu saprot literārā sacerējuma formu. Šādā nozīmē proza, tāpat kā dzeja, ir izteiksmes tips. Prozā metra nav, tās tekstā brīvi plūstošo runu pārtrauc vienīgi dabiskās pauzes sintagmas vai teikuma beigās. Prozas valodu dažkārt dēvē par neritmisku, lai gan zinātniska pamatojuma tam nav, ja prozai piemīt ārēji gandrīz netverams specifisks ritms. Ar terminu „proza” (lat. prosus – vienkāršs, ritmiski nesaistīts, prosa oratio – tiešā, brīvi plūstošā runa) vēsturiski tiek apzīmēta lietišķā vai pusmākslinieciskā literatūra, jo proza faktiski attīstās vārda mākslas perifērijā.” (9,8)…