Auditorijas definējumi
Auditorijas jēdzienu var aplūkot no ļoti dažādiem aspektiem – ģeogrāfiskā, sociālā, saturiskā, tehnoloģiskā utt. Tomēr, tā kā būtu ļoti grūti aprakstīt visas iespējamās auditorijas definīcijas un pieejas auditorijas skaidrošanā, apskatīšu nedaudz sīkāk trīs dažādas un plaši zināmas pieejas auditorijai, proti, pieeju auditorijai kā masai, auditorijai kā grupai un auditorijai kā tirgum.
Auditorija kā masa
Šo pieeju pirmais izvirzīja Herberts Blumers, un tās pamatā ir ideja, ka auditorija ir savstarpēji nepazīstamu indivīdu kopums, kura starpā tikpat kā nenotiek mijiedarbība. Auditorija ir ļoti dažāda un tā nerīkojas vienoti. Masu auditorija ir liela, heterogēna un izplūdusi, un tās dalībnieki neatpazīst un nevar atpazīt viens otru. Tomēr šī pieeja vairāk jāuztver nevis kā realitātes atspoguļojums, bet gan masu produkcijas tipiskāko iezīmju apkopojums.1
Auditorija kā grupa
Pieeja auditorijai kā grupai uzsver dažādu sociālo grupu un personīgo kontaktu nozīmi mediju patērēšanā un uztverē. Cilvēks izvēlās mediju un tā saturu, balstoties uz savu personīgo un savas grupas pieredzi un viedokli. Līdz ar to lielāka nozīme ir interpersonālajai komunikācijai un sociālajai videi, nevis masu psiholoģijai.
Auditorija kā tirgus
Šī pieeja auditorijai radusies saistībā ar ekonomisko apsvērumu nozīmes palielināšanos mediju tirgū. Tā nosaka, ka auditorijas iedalījumu un tā robežas pamatā nosaka ekonomiskie kritēriji, nevis sociālie faktori. Pamatā šī pieeja orientējas uz auditorijas lielumu, nevis tās vēlmēm vai uztveri. „Šo pieeju var definēt kā esošo vai potenciālo medija patērētāju kopumu, kas ietilpst zināmā sociāli-ekonomiskā profilā.2 ”
Auditorijas izpētes tradīcijas3
Pastāv visai dažādas pieejas auditorijas pētījumiem. Piemēram, Jensens un Rosengrens (1990) ir izdalījuši 5 auditorijas izpētes virzienus, kuriem pievērsties :
efekti
izmantošana un vajadzību apmierināšana
literārā kritika
kultūrstudijas
uztveres analīze
Tomēr mūsdienās plašāk pazīstamas ir trīs auditorijas izpētes tradīcijas (pieejas): strukturālā, biheivioristu un kultūrstudijas. Katra no tām pievēršas citādiem aspektiem auditorijas izpētē, un katra no tām izmanto citas pētniecības metodes datu iegūšanai un apstrādei.
…
