Valoda un kopējā dramaturģija
LNT un TV3 vakara ziņu raidījumos izmantotā valoda ir līdzīga, tomēr tajā manāmas nelielas atšķirības kā intonācijā, tā arī pareizā runā un vārdu lietojumā.
Pēc maniem novērojumiem, LNT vakara ziņās izmantotā valoda ir sarežģītāka par TV3 ziņās lietoto. Par sarežģītību un, iespējams, grūto teksta uztveramību liecina, piemēram, citāts no LNT 2.decembra vakara ziņu vidlasa: “Turcijas augstākās amatpersonas nosodījušas svētdienas referenduma rezultātus, tos skaidrojot ar islāmfobijas un Eiropas rasisma un ekstrēmā nacionālisma viļņa atspulgu, un aicinājušas pēc iespējas ātrāk labot pieļauto kļūdu.”
Tāpat var rasties iespaids, ka LNT ziņu veidotāji dara visu iespējamo, lai maksimāli dramatizētu notikumus. Neskaitot biežās “tiešraides”, kas atšķirībā no TV3 regulāri vērojamas LNT vakara ziņu raidījumos, LNT ziņu veidotāji arī izvēlas iespējami spēcīgākus, pamanāmākus vārdus (power words), lai atspoguļotie notikumi liktos svarīgāki, dramatiskāki. Kā apstiprinājums tam ir vārdi, kurus LNT ziņu raidījuma veidotāji bija izvēlējušies kā pirmos, lai 2.decembra vakarā pavēstītu skatītājiem par diviem jauniem pandēmiskās gripas upuriem: “Latvijā apstiprināti divi jauni nāves gadījumi ar tā dēvēto cūku gripu.” Savukārt TV3 to pašu paziņoja ar šādiem vārdiem: “Vēl divi cilvēki Latvijā miruši no pandēmiskās gripas izraisītajām komplikācijām.” Šajā gadījumā LNT izmantotais “spēcīgais vārds”, kas notikušajam piešķīra īpaši dramatisku raksturu, bija “nāve”. Turklāt nozīmīga loma bija arī vārdiem “apstiprināti” (piešķir absolūtu, nepārprotamu ticamību) un “cūku gripu” (varēja aizstāt ar vārdiem “jaunā gripa” vai “pandēmiskā gripa”, kas skatītājam arī būtu labi saprotami, taču tie neizklausītos tik “spēcīgi”).
Turpretim TV3 diktori vairākkārt nepareizi mēdz lietot tādus vārdus kā “šā” (gadījumos, kur jālieto “šī”) vai “kas” (gadījumos, kur jālieto “kurš”). Savukārt LNT ziņu diktoru valodā šādas neprecizitātes netika novērotas.
…
