Temperaments

Pat pavirši novērojot cilvēkus, redzam, ka viņi atšķiras ar saviem ātruma raksturojumiem, ar tipisku uzvedību tipiskās situācijās, ar zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanas ātrumu un vieglumu.
Piemēram, vieni cilvēki ātri staigā, ātri runā, domā, ātri pierod pie mainīgiem apstākļiem utt., citi turpretī visu dara lēni. Vieni ir laipni, sabiedriski, godīgi un akurāti, citiem šīs īpašības neizpaužas. Daži daudz zina un prot, apgūstot šīs zināšanas un prasmes īsā laikā, citi zināšanas un prasmes apgūst ar lielām grūtībām.
Minētie raksturojumi nosaka personības individuāli tipoloģiskās īpašības. Psiholoģijā šīs īpašības ietvertas jēdzienos " personības temperaments ", " raksturs " un " spējas ".
1. Temperamenta teorijas īss vēsturisks apskats
Pirmās sistematizētās zināšanas par personības dinamiskajiem raksturojumiem un to rašanās iemesliem ir atrodamas Hipokrāta (460. -377. g.p.m.ē.) antīkās ārstu skolas darbos, kas iekļauti " Hipokrāta krājumā ". Tajā atspoguļojas mācība par četriem šķidrumiem (asinis, gļotas, dzeltenā žults, melnā žults), kas nosaka cilvēka veselību un atšķirības viņa uzvedībā. Hipokrāts uzskatīja, ka "... no tiem ( šķidrumiem ) sastāv ķermeņa daba un caur tiem tas neslimo un ir vesels. Tas ir vesels tad, kad šīs daļas ievēro attiecību savstarpējā sajaukšanās spēka un daudzuma attiecībā un kad tās vislabāk sajauktas ".…