Katrs no mums ir neatkārtojums. Mēs visi sastāvam no dažādu īpašību salikuma, un šis salikums mūs atšķir no apkārtējiem cilvēkiem. Visu mūžu mūs citi cilvēki vīlē, slīpē un pulē. Līdzako iedomājamies, ka beidzot esam gatavi, kāds cits mūs atkal sāk pārveedot. Gadās, ka vienu dienu mēs baudām apkārtējo ļaužu apbrīnu un viņi mums draudzīgi sit uz pleca, taču jau nakamajā dienā tie mūs ignorē, analizē vai pat izsmej.
Mēs katrs piedzimstam ar savu temperamentu un rakstura īpašībām, mūsu “neapstrādāto izejmateriālu”. Daži no mums ir granīts, daži – alabasters un citi – smilšakmainīt. Tāpat tas ir ar mūsu personību, kuras pamatā ir iedzimtās tits stīgojums, citas – nespodras un pelēcīgas.
Temperaments ir mana patiesā būtība, personība ir tikai tērps, ko uzvelku tai pāri. No rīta, ieskatoties spogulī, ļoti iespējam ,es redzu bālu seju, šķipsnās salipušus matus un liekus apaļumus. Tā patiešām esmu ES. Bet, es varu uzkrāsojoties atdzīvināt savu bālo seju, ar lokšķērēm uztīt matus un uzģērbt platu kleitu, ali noslēptu tauku krokas. Es nedaudz uzpošu savu ķermeni, taču būtību man neuizdodas mainīt, vismaz ne ilgstoši.
Kaut mēs jel spētu sevī tik dziļi ieskatīties, lai saprastu:
no kāda “materiāla” esam darināti,
kas mēs patiesībā esam,
kāpēc mēs reaģējam tiešī tā un ne citādi,
kur ir mūsu stiprās puses un kā tās izcelt,
kur ir mūsu trūkumi un kā tos novērst.
Ja mēs zinām, kas esam un kāpēc uzvedamies tieši tā un ne citādi, tad varam sākt izprast savu visdziļāko būtību, varam sākt slīpēt savas personības stūrus un asās šķautnes un mācīties sadzīvot ar citiem.…