Klasiskā dokumentu analīzes metode- tā ir kvalitatīvā analīzes metode, kurai raksturīga pētījumā iegūtās informācijas izpratnes interpretācija, kas parasti ietver gan dokumenta iekšējās, gan ārējās vides analīzi. Veicot klasisko dokumentu analīzi, pētnieks atbild uz jautājumiem: kāds ir dokumenta veids, kāds ir tā konteksts, kas ir tā autors, kāda ir dokumenta ticamība, kādu informāciju dokuments satur, kāds ir dokumenta izveidošanas mērķis u.tml. šīs metodes trūkums ir subjektivitāte.
Kontentanalīze
Kontentanalīzes priekšrocība ir saistāma ar pētniecisku tehniku, kas neiejaucas un ir nereaktīva attiecībā uz pētāmo objektu. Tādējādi tiek samazinātas kļūdas, kas var rasties, ja pētāmais fenomens, piemēram, uzvedības subjekts apzinās zinātniskās novērošanas faktu, reaģē uz sev piešķirto lomu vai to ietekmē eksperimenta veicējs vai intervētājs. Vēbers definējis kontentanalīzi kā pētniecības metodi, kas izmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus slēdzienus (spriedumus) par tekstu. Šie spriedumi var būt par ziņas sūtītājiem, pašu ziņu vai tās auditoriju.
Tātad, kontentanalīze ir komunikācijas satura pētīšana un analīze sistemātiskā, objektīvā un kvantitatīvā veidā. Tieši sistemātiskums un objektivitāte ir tās pazīmes, kas kontentanalīzi atšķir no citiem satura analīzes veidiem. Kvalitatīvā satura analīze saistīta ar fenomenu nozīmi, parādīšanos, nozīmju veidošanās procesu, kontentanalīze kā kvantitatīva metode – ar atkārtošanos, mērījumu, produktu.
Kvalitatīvajā teksta analīzē divas dažādas personas, analizējot vienu un to pašu teksta materiālu, var iegūt dažādu interpretācijas rezultātu, kas nozīmē, ka rezultāts lielā mērā atkarīgs no pētnieka. Tā kā kontentanalīzes gadījumā tiek veikta sistemātiska satura sakārtošana pēc iepriekš izstrādātiem, pamatotiem kritērijiem (kategorijām), tas nodrošina rezultātu sakrišanu neatkarīgi no personas, kas veic primārās informācijas pārstrādi sekundārajā socioloģiskajā informācijā. …
