Termojūtīgie mērpārveidotāji (termistori).
Darbības principā ir pamatnes pārveidošanas sakarība elektriskajā pretestības vadītājā jeb pusvadītājā atkarībā no temperatūras.
Starp termorezistoriem un pētāmajiem vides procesiem mērīšanas laikā notiek siltumapmaiņa. Tā kā termorezistoru ieslēdz elektriskajā ķēdē, tad tas palīdz vadītāja pretestības mērīšanai, nav aizplūstošā strāva un neizdalās siltums. Siltuma apmaiņa termorezistorā notiek aiz siltumvadāmības vides un konvekcijas. Siltumvadītspēja termorezistorā ir atkarīga no ietaises, kas tai piestiprināta vai arī no izstarošanas. Siltumapmaiņas intensitāte un termorezistora temperatūra ir atkarīga no viņa ģeometriskajiem izmēriem un formām, aizsargkonstrukcijas ietaises, strāvas, blīvuma, siltumvadītspējas un citām draudzīgām fiziskajām īpašībām jeb no temperatūras un ātruma pārvietošanās vidē.
Tāpēc veidojumi, temperatūras sakarības, meklējot termorezistora pretestību dažādu faktoru sarakstos, varētu būt izmantota mērījumiem dažādos neelektriskajos lieluma raksturlielumos jeb retās vidēs. Konstruējot un pārveidojot to tā, lai siltumapmaiņa termorezistoros notiktu, galvenokārt, izmērot neelektriskus lielumus.
Pamatrežīma darbības laikā termorezistorā notiek pārkarse bez tīšas pārkarses. Pārveidotājus bez pārkarsuma strāvas, caurejošs tranzistors, kam ieskauta pretestība, temperatūras noteikšanai pieskaita strāvu, ko lieto pārveidotājos, lai mērītu temperatūru. Par pārkarstošu pārveidotāju elektriskajā strāvā sauc pārveidotāju, kas atkarīgs no pārkarstošās vides. Pārkarstošos pārveidotājus izmanto mērījumiem (blīvumiem), vides sastāvs no tā kā pārkarstošais termorezistors ietekmē temperatūru vidē, parasti lieto slēguma metodi kompensēšanai tā infūzijai.…
