Tetovējumu popularitāte jauniešu vidū

Arheologu atrastie seno tetovēšanas meistaru koka, kaula un raga instrumenti liecina, ka nenomazgājamie zīmējumi uz ādas bija izplatīti jau neolīta laikā un pat vēl agrāk. Pirmie cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu. Tetovējumos bija dzīvības un nāves simboli, zīmes, kas aizsargāja no ļauniem gariem. Bieži vien tetovēšanu izdarīja dažādās svarīgās ceremonijās, piemēram, jaunekļa iesvētīšanā kareivja kārtā.
Tetovējumu simbolika katrai ciltij bija cita. Daudzi uz sava ķermeņa zīmēja dzīvnieku attēlus, tādējādi uzsverot savu līdzību ar šo radījumu un vēlmi iemantot tā labākās īpašības - veiklību, asu prātu. Piemēram, japāņiem un ķīniešiem raksturīgi bija drakonu attēli, Ziemeļamerikas indiāņiem - vāveres un bebri, bet indiešiem - tīģeri.
Sākotnēji tetovējumus jeb tattoo uz ķermeņa zīmēja, izmantojot ogli un mālus. Vēlāk - neolīta laikmetā - zīmējumu vispirms ķermenī ieskrāpēja un brūci piepildīja ar ogles šķīdumu. Acīmredzot no tā tad arī cēlies vārds tattoo, jo Javas salas iezemiešu valodā tas nozīmē "ievainot". Tetovēšanas process nenoliedzami bija sāpīgs, un no daudzajām brūcēm sūcās asinis. Tomēr cilvēks šīs sāpes pacieta, jo caur tām tika upurēts dieviem un lūgta viņu aizsardzība. Tā tetovēšana ieguva vēl vienu jēgu - ziedošanos[5].
Tetovēšana tika izmantota arī dziednieciskos nolūkos. Senie cilvēki ievēroja, ka baltais māls un ogle ārstē iekaisumus. …