Interpretācija
Apkopojot visus iegūtos rezultātus var secināt, ka adaptēšanas procesā Toronto empātijas aptauja uzrāda vājus rezultātus un to pagaidām vēl nevar uzskatīt par uzticamu instrumentu indivīda empātijas izpētei. Testa iekšējā pamatotība ir vāja, ko pierāda Kronbaha alfas koeficients = .664. Kā arī vairāku pantu neiekļaušanās reakcijas indeksa normas robežās, kas bija no 0.8 līdz 3.2. Liela daļa, 1,4,5,7,10,14,15 no jautājumiem ir jāaizvieto vai jātulko piemērotāk. Šie panti sastāda 44% no visiem instrumentā izmantotajiem pantiem, kas nozīmē, ka liela instrumenta daļa ir jāpārveido. Vēl viena, kā iespējamā pētījuma limitācija ir nepietiekams izlases lielums, ko sastādīja 64 respondenti, kaut gan (R.N Sperg, et al., 2008) orģināli izveidojot Toronto empātijas skalu izlasi veidoja no 200 respondentiem. Kā arī starp pantu korelācijas analīzē nebija novērojama neviena nozīmīga korelācija starp 16 instrumenta pantiem. Lai aptauju adaptētu turpmāk ir jāpārtulko nederīgie jautājumi, kam ir vājš diskriminācijas indekss, kā arī nederīgs reakcijas indekss, pēc tam sekojoši šo Toronto empātijas aptauju ir jāizpilda atkārtoti, lielākai izlasei, kas vairāk atspoguļo oriģināli veikto izstrādes procesu, vismaz 200 respondenti, studenti. Ja šie panti arī pēc šīs procedūras uzrādīs diskriminantu <0.2 vai reakcijas indeksu <0.8 vai >3.2, tie no kopējā testa ir jāatskaita un turpmākā analīze jāveic bez tiem. Manā skatījumā anketa ir adaptēta neefektīvi, lai to izmantotu Latvijas populācijā obligāti ir jāveic pirms tam minētie soļi, kā arī iegūtais rezultāts jāsalīdzina jau ar izveidotām un praksē pierādītām empātijas aptaujām, lai izvērtētu vai adaptētā testa versija patiešām sniedz patiesus rezultātus.
…
