SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz darba pētījumu, autore izdara sekojošus secinājumus:
1. Ekonomikas teorētiķu darbos nodokļu skaidrojumi tiek interpretēti dažādi, un tomēr būtība paliek vienāda – nodokļi ir ekonomisko resursu sadales un makroekonomiskās stabilizācijas līdzeklis, atspoguļo finanšu un reāli eksistējošās ekonomiskās attiecības.
2. Daudzi nodokļu aplikšanas principi un pieejas to piemērošanai ir saglabājušies no antīkajām valstīm līdz mūsdienām. Seno valstu, piemēram, Senās Romas obligātie maksājumi attāli atgādina mūslaikos eksistējošos nodokļus to mūsdienu izpratnē.
3. Laffera līkne atspoguļo likumsakarību, ka paaugstinot nodokļu likmi, palielinās ieņēmumi no nodokļiem. Taču turpinot palielināt nodokļu likmi var sasniegt maksimālo robežu, pēc kuras ieņēmumi no nodokļiem samazinās. Kritiskais punkts saskaņā ar dažādu autoru domām var tikt noteikts no 35% – 65%.
4. Nodokļi dod būtiskāko Latvijas valsts budžeta ieņēmumu daļu – 85%, nodrošinot nepieciešamos līdzekļus dažādām valsts sociālajām, aizsardzības, izglītības un cita veida vajadzībām, tātad tie vienlaikus ir ekonomisks (fiskāls) un arī sociāls instruments. Tā kā nodokļu ņemšana nodrošina valsts pastāvēšanai un pārvaldei nepieciešamos ienākumus, valstīm jābalstās uz ienākumu nodrošināšanas principu un nodokļu sistēmai ir jābūt tādai, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, jo tā ir iedzīvotāju labklājības garants.
5. 2014. gadā nodokļu slogs Latvijā tiek samazināts līdz 28,1% no iekšzemes kopprodukta (kas bija viens no zemākajiem rādītājiem starp visām ES valstīm), kā rezultātā nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazinās. Nodokļu sloga samazinājums stimulē tautsaimniecības attīstību.
…
