Tīkla protokolu IPv4 un IPv6 izmantošana
Lai vispirms sāktu rakstīt par tīkla protokolu izmantošanu, ir nepieciešams definēt, kas tie tādi ir un no kurienes radās, kā arī derētu salīdzināt viņus funkcionālā ziņā.
IPv4 un IPv6 ir interneta protokoli jeb ļoti vienkāršā valodā runājot tās ir interneta adreses, kuras piemīt katram datoram. Vispārīgi IP mērķis ir nodrošināt unikālu globālu datoru adresāciju, lai nodrošinātu, ka divi datori, kas sazinās caur internetu varētu viennozīmīgi identificēt viens otru. Pašlaik un līdz šim šo mērķi veica interneta protokola 4. versija, kas skaitās kā apakštīklu adresācijas sistēma, kura izmanto 32 bitus. Principā izmantojot 32 bitu garas adreses, tiek nodrošināts, ka kopumā ir 4 294 967 296 unikālas adreses, bet vairāki miljoni no šīm adresēm tie rezervēti īpašiem gadījumiem. Mums kā lietotājiem internetā vairāk nākas saskarties tieši ar domēniem, kā, piemēram, www.draugiem.lv, www.delfi.lv. Domēni ir ciparisko IP adrešu vārdiskā forma.
Kopumā ir piecas tīklu klases, bet sakarā ar to, ka pēdējie tika rezervēti dažādiem mērķiem, tad lietotājiem ir pieejami tikai pirmās trīs klases:
A - 255.0.0.0
B – 255.255.0.0
C – 255.255.255.0
Jau diezgan sen ir vērojams IP-adrešu deficīts. Ļoti grūti ir saņemt B klases adreses, bet praktiski nav iespējams iegūt A klases adreses. Deficīta iemesls ir daudzu IP-adrešu neracionāla izmantošana. Ļoti bieži C klases tīklu īpašnieki izmanto tikai nelielu daļu no to rīcībā esošajām 254. adresēm. Piemēram, lai 2 tīklus savienotu caur globālo tīklu kā sakaru kanālus lieto 2 maršrutētājus, kas savienoti caur globālo tīklu. Tad starptīkls sastāv tikai no 2 mezgliem.
…
