Tirdzniecība Latvijā viduslaikos

Latvijas teritorijā 9.-12.gs. tirdzniecībā apgrozībā bija arābu dirhēmi, Bizantijas un Rietumeiropas monētas, kā arī sudraba stienīši. Latvijā atrasti dirhēmi, kas kalti Sašā, Samasrkandā, Buharā, Bagdādē, Balhā, Kūfā u.c. pilsētās. Šīs monētas, sākot ar 9.gs. vidu, Latvijā nonākušas ar skandināvu tirgotāju starpniecību. Šajā laikā jau bija mazinājusies Hazāru valsts loma Volgas lejtecē, pieaugusi skandināvu vikingu aktivitāte.
9.gs. otrajā pusē radās priekšnoteikumi senkrievu kņazistu – Novgorodas, Pleskavas, Polockas attīstībai. No 10.gs. arābu dirhēmu atrašanas biežums pieaudzis, tie tika ievesti pa Daugavas tirdzniecības ceļu, domājams, arī ar krievu tirgotāju starpniecību. No 10.gs. otrās puses, kad 60.g. uzsāka Remelsbergas (Vācija) sudraba raktuvju izmantošanu, sākās intensīva monētu kalšana Rietumeiropā. Latvijā uzietas vācu, angļu, dāņu monētas denāriji. Latvijas teritorijā Rietumeiropas monētas nonāca gan ar frīzu un vācu, gan ar rietumslāvu (poļu, čehu) tiešu līdzdalību. Vecākās Rietumeiropas monētas Latvijā ievestas 11.gs. sākumā.…