Titāna un tā savienojumu iespējamā kaitīgā iedarbība uz cilvēka veselību un vidi.
Lai arī bioloģiskas lomas titānam kā ķīmiskam elementam cilvēka ķermenī nav, katru dienu mēs piemēram ar pārtiku, gaisu, ūdeni un caur ādu no kosmētikas uzņemam aptuveni 0,8 mg dienā ķīmiskā elementa titāna, tomēr lielāka daļa no tā mūsu organismā neuzkrājas. Tā kā titāns nav indīgs, arī lielākās devās tas nav kaitīgs cilvēka organismam. Titāna dioksīds un attīrīts titāns ir ar zemu toksicitāti. Laboratoriskos eksperimentos ar žurkām secināts, ka ieelpojot titāna dioksīdu plaušās parādījušies mazas lokalizācijas tumša krāsojuma putekļu kopas. Pārmērīga titāna dioksīda ieelpošana cilvēka plaušās varētu atstāt nenozīmīgas izmaiņas.
Ja titāna putekļu ekspozīcija ir pārāk liela, ieelpojot šie putekļi var izraisīt sāpes krūtīs, klepu, apgrūtinātu elpošanu. Kontakts ar ādu vai gļotādu, acīm var izraisīt kairinājumu, apsārtumu, kas ir alerģijai līdzīga reakcija. Putekļi organismā var iekļūt tos ieelpojot, kontaktā ar ādu un kontaktā ar acīm. No tā var secināt, ka titāns ir bīstams tieši smalku putekļu veidā, jo tie plaušās tiek ļoti dziļi, tur uzkrājas un var radīt visus iepriekšminētos sarežģījumus. Bet norijot titāns un titāna dioksīds nav kaitīgs. Par to liecina, ka kādam cilvēkam viņa gremošanas orgānos dzīves laikā bija sakrājies teju pus kilograms titāna dioksīda, tomēr nekādas veselības sūdzības šai personai bijušas nav.
Titāns un tā savienojumi nav uzskatāmi arī par teratogēnām vielām.
Titāna dioksīds, atsaucoties uz Internacionālo vēža izpētes centru ( International Agency for Research on Cancer) ir ievietots 3. kategorijā saistībā ar kancerogenitāti vai 2. B kategorijā. Tas nozīmē, ka šī viela nav kancerogēna, vai arī kancerogenitāte uz cilvēkiem nav pierādīta. Tomēr citos avotos minēts, ka pētījumi uz laboratorijas dzīvniekiem rāda, ka ilgstoša titāna putekļu nonākšana plaušās var izraisīt plaušu vēzi arī cilvēkiem.
Liela daļa pārdošanā esošo pretsaules aizsargkrēmu satur titāna dioksīda nanodaļiņas. Tās ir toksiskas un, kā apgalvo dr. Viviana Hovarda no Liverpūles universitātes, caur ādu var iekļūt limfvados, smadzenēs un visā organismā, tomēr pētījumi, ko ir veikuši kosmētikas līdzekļu ražotāji šo apgalvojumu noraida, apgalvojot, ka - tas ir dabisks, inerts minerāls, kas pat neiesūcas ādā.
…