Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:656863
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.12.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 15 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Izplatītākās pārvadātās ķīmiskās vielas    4
  Ķīmisko vielu pārvadāšana    7
  Toksisko vielu pārvadāšana Baltijas jūrā    9
  Ķimikāliju ietekme uz dzīvajiem organismiem un ekosistēmu    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Secinājumi
Pasaulē tiek pārvadātas daudz dažādas toksiskās kravas, kuras atstāj diezgan lielu ietekmi uz apkārtējo vidi. Lai arī, pateicoties jaunām konvencijām un kuģu uzlabojumiem, kuģu katastrofu un ūdeni izplūdušo vielu daudzums samazinās, tik un tā tas ir pietiekoši liels, lai ļoti lielā mērā ietekmētu ekosistēmu un dzīvos organismus.
Naftas izplūšana ūdenī rada ļoti bīstamu piesārņojumu visai apkārtējai videi. Ūdenī dzīvojošajiem dzīvajiem organismiem trūkst gaiss un nafta bloķē saules staru nokļūšanu uz zemūdens augu valsts virszemes daļām, kas traucē augu attīstību. Nafta ļoti ātri izplešas , jo ūdens sevī sāk pamazam ietvert naftas pilienus un līdz ar to palielinās arī naftas segtā ūdens platība. Naftas noplūdes lielos apmēros var skart ļoti plašas teritorijas gan ūdenī, gan krasta teritorijā. Bieži vien no tā cieš putni, kas barojas piekrastē- viņu spalvas saķep ar naftu un putni iet boja lidot nespējas dēļ. Šādos gadījumos neapšaubāmi cietīs arī cilvēks, jo nafta var izraisīt ūdens kvalitātes un gaisa pasliktināšanos.
Ķimikāliju noplūšana tiek uzskatīta par visbīstamāko noplūdes veidu, jo bieži vien ķimikālijas ir grūti saskatāmas uz ūdens virsmas, atšķirībā no naftas produktiem. Ķimikālijas mēdz arī bieži vien ļoti ātri izplatīties vai arī atšķaidīties ar ūdeni, kas nodara vēl lielāku kaitējumu ekosistēmai. Ķimikāliju noplūde var būt arī kaitīga cilvēkiem. Piemēram, jau 30ml metanola var būt letāli cilvēkam.
Apskatot Baltijas jūru, secinājumi ir nenoliedzami – mums tā ir pēc iespējas vairāk jāaizsargā. Ņemot vērā tās lēno ūdens apmaiņu ar Ziemeļu jūru un lielo transporta plūsmu, tā ir kļuvusi par vienu no pārvadājumu ziņā intensīvākajām un piesārņotākajām jūrām, un iespējamo negadījumu skaits ar katru gadu krasi pieaug.
Kopsummā var teikt, ka, neskatoties uz dažādiem starptautiskajiem noteikumiem, kas nosaka gan kuģu, gan tā kravas drošību, pilnībā izslēgt dažādas noplūdes no kuģiem nav iespējams, un kuģu avārijas tik un tā notiks. Galvenais cilvēkiem ir meklēt jaunus līdzekļus kā attīrīt vidi no piesārņojuma un pēc iespējas mobilizētāk veikt šos attīrīšanas pasākumus.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1318225
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register