Tomāti ir visvairāk audzētā dārzeņu kultūra pasaulē. Arī mūsu ēdienkartē tomāti ieņem ievērojamu vietu. Vislielākie tomātu cienītāji ir grieķi - gadā katrs grieķis apēd vairāktomātu (126 kg), nekā latvietis visus dārzeņus kopā. Ļoti daudz tomātu apēd arī portugāļi, itāļi un spāņi. Tomēr arī Latvijā tomāti ir cieņā, to gada patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 11,6 kg. Vislielākie tomātu ražotāji Eiropā ir Itālija, Spānija un Grieķija.
Īsti nav skaidrs, kā tomāti ir nokļuvuši Eiropā. Mēdz stāstīt, ka Spānijas bīskaps atveda tos uz Sevilju no Peru. Citas leģendas vēstī par jezuītu mūkiem, kas nogādāja tos uz Itāliju no Meksikas. Trešie min Kolumba vārdu. Lai nu kā, bet pirmie tomāti bija dzeltenā krāsā un ķiršu lielumā. Tajos laikos tomātus uzskatīja par afrodiziākiem (mīlas līdzekļiem) un tāpēc dažādās valodās sauca par mīlas āboliem (pomme d’amour). Mūsdienās vārds „tomāti” acīmredzot ir cēlies no acteku vārda „tomatl”. Labu laiku tomātus Eiropā audzēja kā dekoratīvus augus gan grezno lapu, gan augļu dēļ. Kādreiz sarkanos augļus pat uzskatīja par indīgiem.[1]
Tomāti ir ievērojams minerālvielu un vitamīnu (īpaši A un C) avots. Tie satur ap 5 - 7 % sausnas (lielāks sausnas daudzums ir raksturīgs pārstrādājamiem tomātiem), 2,6 - 4,2 % šķīstošu cukuru (pārsvarā glikozi, fruktozi, saharozi un rafinozi), 0,4 - 0,7 % organisko skābju, 0,12 - 0,26 % pektīnu. Tomātos ir 0,5 - 0,7 % minerālvielu, galvenokārt tie ir kālija, nātrija, kalcija, magnija, dzelzs, fosfora un sēra sāļi. Tomāti satur 180 - 430 mgl-1 C vitamīna, 5 - 20 mgl-1 karotīna, kā arī B3, PP un K vitamīnus. Visvairāk karotīna ir oranžos augļos. …
