Totalitāro valstu iespaids un starptautiskā saspīlējuma pieaugums 30.gados

Ar Hitlera atnākšanu pie varas Eiropā iestājas nelaimes periods. Visveiksmīgākie Hitlera valdīšanas gadi bija no 1933. līdz 1938. gadam. Hitlera galvenais mērķis šajā laika posmā bija samierināt Versaļas sistēmu. Tomēr ar laiku visi sāka saprast, ka Hitleram vajag karš tikai kara dēļ. Hitlers uzskatīja, ka Vācijas sabrukums notic nodevības, grības trūkuma un ebreju konspirācijas dēļ. Hitlers paliecināja visus apkārtējos, ka viņu mērķi jāsasniedz viņu dzīves laikā, līdz ar to viņš centējas izpildīt visus pastāvošus mērķus pēc grafika.1 Tā, kā Hitlers slēpa savus īstos mērķus, neviens, ne Vācijā, ne Eiropā, neticēja, ka Hitlers var sagraut pastāvošo kārtību. Hitlers nāca pie varas kad Vācijā pastāvēja Liela depresija un politiskais haoss. Pēc nākšanas pie varas Hitlers organizēja tīrīšanu politiskās aprindās, kurā gaitā nogalināja daudz pretinieku un oponentu. Rietumeiropas valstis reaģēja uz Hitlera atnākšanu pie varas paātrinot savu atbruņošanos. Hitlers paziņoja Eiropai par nolūkiem gāzt Versaļas sistēmu, no jauna apbruņoties un sākt ekspansionisma politiku. Tomēr daudzi britu politiķi uzskatīja, ka Hitlers var nodrošināt mieru labāk, nekā pārejās Eiropu valstis valdības. Nedēļu vēlāk Vācija izstājās no Tautu Savienības, bet 1934. gada sākumā Hitlers paziņoja, ka Vācija uzsāk atbruņošanās, tādejādi nostādot sevi pret pasaules sabiedrību. Lielbritānija un Francija nolēma pieļaut Vācijas atkalapbruņošanos, jo viņiem nebija citādas domas, ko citu var izdarīt šajā gadījumā. Lielbritānija nebija gatava atteikties no kolektīvās drošības un Tautu Savienības, bet Francija kļuva tik nomākta, ka nespēja rīkoties atbilstoši savām priekšnojautām.2 1934. gadā Lielbritānijas premjer- ministrs V. Čerčils mudināja Lielbritāniju atbildēt uz vācu bruņošanos ar kara spēku paplašināšanu.…