SECINĀJUMI
Mūsdienu darba organizācija un attīstītā transporta sistēma ļauj ceļot vai ikkatram cilvēkam. Atkarībā no katras ģimenes budžeta, vēlmēm un dzīves pamatvērtībām parasti tiek izvēlēts ceļojuma veids, maršruts un, attiecīgi, arī transportlīdzeklis. No šī darba var secināt, ka transportlīdzekļu sadalījums tūrisma industrijā var būt dažāds, un nav iespējams strikti izdalīt kādu, kas attiecas tikai un vienīgi uz tūrisma sfēru, tai pašā laikā ir tādi transportlīdzekļu un pārvietošanās līdzekļu veidi, ko pat īsti par tādiem nevar nosaukt, tomēr tie pastāv kā tūrisma formas, līdz ar to arī pieskaitāmi transportam.
Tūrisma industrijā jebkurš elements, arī transports un tā infrastruktūra, nav viennozīmīgi izdalāmi bez saistības ar citām sfērām un elementiem, tāpat ir piesaistīti daudzi citi faktori no valstu ekonomiskās un stratēģiskās attīstības struktūras.
Jebkurš transporta veids kalpo gan kā kravu pārvadājumu, gan ikdienas pasažieru, gan arī kā tūristu jeb ceļotāju pārvadāšanas līdzeklis, pie tam tas var nebūt atsevišķi izdalīts kādam konkrētam mērķim, tomēr paši pasažieri vai transportlīdzekļa pamata izmantotāji nosaka tā pārvadājumu mērķa grupu.
Par transporta līdzekli būtībā var uzskatīt jebkuru pārvietošanās līdzekli, tūrismā tās var būt paša ceļotāja personīgās kājas, kas savienojumā ar attiecīgu ekipējumu vai inventāru nodrošina ceļojumu un tādējādi veicina cilvēku savstarpēju saziņu un dažādu kultūras un sadzīves slāņu pārstāvju mijiedarbību.
Maldīgs ir uzskats- bez transporta nav tūrisma- tomēr ar attiecīgu transportlīdzekļu nodrošinājumu ceļošana notiek ātrāk, tālāk un bieži vien arī interesantāk.
Laba transporta infrastruktūra ir vitāli nepieciešama veiksmīgai tūrisma nozares attīstībai katrā valstī, pie tam starpvalstu attiecībām jābūt tendētām uz sadarbību, tikai tādā gadījumā var runāt par tūrisma attīstību un ilgtspējīgumu. …
