.Transportēšanas pakalpojuma būtība
Transportēšana ir loģistikas darbības veids, kuras mērķis ir nodrošināt produkcijas un resursu pārvadāšanu ar noteiktu transporta veidu[5,259.lpp.]. Modernas sabiedriskā transporta sistēmas uzdevums ir radīt pasažieriem ērtu, drošu, izdevīgu (cena, pakalpojuma kvalitāte) un savstarpēji saistītu visu izmantojamo sabiedriskā transporta veidu tīklu. Sabiedriskais transports ir paredzēts dažādiem iedzīvotāju slāņiem, komforta un cenas ziņā, kas nodrošina braukšanas maksas atvieglojumus sabiedrības mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā. Šie pakalpojumi tiek dotēti no valsts puses.
Transportēšana ir pakalpojums, kuru pērk tā lietotājs, kuram tas ir nepieciešams konkrētā laikā un vietā. Laika nozīmē transporta pakalpojums raksturīgs ar to, ka nokavējoties piedāvājumam var zust pieprasījums. No šī viedokļa raugoties, transportēšanas sākumam jābūt precīzam. Precīzam jābūt arī transportēšanas beigu momentam. Pats svarīgākais transportēšanas procesa kvalitātes radītājs ir transportēšanas ilgums. Tas attiecas kā uz preču, tā arī pasažieru pārvadājumiem, jo laiks ir nauda, bet transportēšanas procesā pavadītais laiks parasti nav izmantojams lietderīgi. Tāpēc transporta veidi, kas spējīgi nodrošināt preču vai pasažieru nelielu daudzumu pārvadājumus īsā laikā ir dārgāki par relatīvi lētajiem transporta veidiem, kas spējīgi pārvietot lielas partijas [7, 9.lpp.]. Tieši šis moments ir labi redzams dzelzceļa un autobusu pārvadājumos, kas ir svarīgākais faktors transporta veida izvēlē arī dotajā maršrutā.
Lauku apvidos ekonomiskā aktivitāte ir mazinājusies. Lielākajai daļai lauku iedzīvotāju darbavietas atrodas pilsētās. Pirmajā vietā izceļas Rīgas pilsēta, kuras apmēri un ekonomiskais potenciāls ietekmē apkārtējo tai pieguļošo teritoriju ekonomisko attīstību kopumā. Ikšķile, Ogre un arī Ciemupe, kurā pašlaik ir pieauguši celtniecības apjomi, veidojas par ” guļam rajoniem ”.
Šobrīd Ogres privātmāju rajons jau ir sasniedzis Ciemupes teritoriju, kas ir ietverts arī novada attīstības plānā. Galvaspilsētas tuvums, kur iespējama lielāka labi apmaksātu darba vietu izvēle, ērta satiksme, ceļu un dzelzceļa tuvums veido iedzīvotāju ikdienas kustību tieši Rīgas virzienā. Blakus personīgajam transportam, liela nozīme ir attīstītam sabiedriskajam transportam, kas vislabāk nodrošina objektu sasniedzamību gan pilsētā, gan ārpus tās. Šobrīd ap Rīgu un Rīgā ir izveidojies areāls, kas balstās uz noturīgām darba un mājas saiknēm. Tā attīstās kustība no dzīves vietām mazpilsētās un laukos uz darbu galvaspilsētā. Tas aptver galvenokārt teritorijas, kas piegulst galvenajām transporta maģistrālēm. Attālums līdz nozīmīgākajiem ap Rīgu izvietotajiem apdzīvojuma centriem- Tukumu, Ogri, Siguldu un Jelgavu ir 0,5-1 stundas brauciena ilgumā un nepārsniedz 30-50 kilometrus.
Otru pasažieru grupu veido studējošā jaunatne, jo laika ziņā no Ogres Rīgā iespējams nokļūt ātrāk, nekā no iespējamā īrētā dzīvokļa kādā Rīgas nomālē.
2. Autotransports
Šobrīd nav panākts, ka lietojot sabiedrisko transportu, cilvēks jūtas mobilāks nekā savā automašīnā. To kavē gan sabiedriskā transporta nesaskaņotā kustība, gan pakalpojumu kvalitāte, kustības intensitāte, vēlme nokļūt pēc iespējas tuvāk galamērķim. Ar satiksmi nav apmierināti gan autobraucēji, gan sabiedriskā transporta pasažieri, kurus negatīvi ietekmē sabiedriskā transporta organizācijas nepilnības. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem ir redzams, ka ar regulārās satiksmes autobusiem pasažieru apgrozība līdz 2005. gadam pieaug. Kopumā pārvadātie milj. pas/km ir nemainīgi. 2006.gada rādītāji ir par deviņiem mēnešiem, pēc kuriem ir redzams neliels samazinājums ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, taču kopējās gada tendences domāju paliks nemainīgas.
…
