. Latvijas Pagaidu valdība.
Lai atrisinātu domstarpības starp LPNP un Rīgas Demokrātisko bloku par to, kuram ir lielākas tiesības pārstāvēt latviešu tautu, tika nolemts dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvniecības orgānu – Tautas padomi. To nodibināja 1918. gada 17. novembrī, un tajā tika pārstāvētas visas ievērojamākās latviešu politiskās partijas, kā arī nacionālās minoritātes. Šī iemesla dēl Tautas padome varēja pilntiesīgi pārstāvēt visus :atvijas iedzīvotājus un līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā kļuva par augstāko varas orgānu Latvijā. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja J.Čaksti un par Latvijas Pagaidu valdības galvu izraudzījās K. Ulmani. 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.
Pagaidu valdības sastādīšana notika lielā steigā. „Pastāvēja vēlēšanās paplašināt šīs valdības bāzi, piesaistot izcilākos Pagaidu Nacionālās Padomes vadītājus, kā V. Zāmuēlu, V. Skubiņu.” Tomēr sarunas beidzās bez panākumiem, vienīgi Meierovics nolēma uzņemties ārlietu ministra pienākumus un palikt šinī amatā .
Pagaidu valdības darbību grūti atšķirt no Tautas Padomes darbības, jo neskatoties uz to, ka TP kā likumdevējorgāns bija galvenais, valsts aparāta radīšana palika valdības rokās. Par savu galveno uzdevumu Pagaidu valdība uzskatīja Satversmes Sapulces sasaukšanu un ārpolitikā panākt Latvijas de jure atzīšanu, kā arī saimniecisku atbalstu., policijas organizēšanu, kas Brīvības cīņu laikā bija cieši saistīta ar Pagaidu valdības noorganizētā karaspēka darbību.
…