Jau tūliņ pēc kara trimdā izveidojas divas teātra grupas: latviešu nometnē Vācijā režisors O.Uršteins dibina profesionālu teātra trupu Mērbekā (vēlāk Vācijā respektējami teātri veidojas arī Eslingenā, Lībekā un Vircburgā), kā arī teātris Stokholmā, kur kā režisors, dramaturgs un aktieris darbojas M.Zīverts.
Sākotnēji tiek iestudētas jau Latvijas Republikas laikā rakstīt sākušu autoru darbi. Pazīstamākie no tiem – M.Zīverts, Anšlavs Eglītis, A.Dziļums, T.Zeltiņš, J.Gulbītis, E.Lēmane, A.Rubenis u.c. Lugas tiek piemērotas latviešu teātra vajadzībām – tajās ir maz darbojošos personu, kā arī pēc iespējas vienkāršākas dekorācijas. Trimdā ilgu laiku lugas praktiski vispār netiek publicētas. Izņēmums ir vienīgi M.Zīverta lugas, kuras Austrālijā izdod burtnīcās. Lugas pārsvarā tiek rakstītas konkretām teātra trupām, jau iepriekš zinot, kāds aktieris spēlēs attiecīgo lomu.
Tēmas tiek skartas visdažādākās – gan Latvijas senvēsture (T.Zeltiņš “Vilks Rīgā”), gan vēsturiskas tēmas vispār (Anšlavs Eglītis “Kazanovas metelis”, “Galma gleznotājs”, M.Zīverts “Ifigēnija” u.c.), filozofiska satura lugas (īpasi M.Zīvertam), kā arī kara tēma. Autori tikpat kā nepievēršas brīvvalsts reālijām.…