Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:660669
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.02.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 74 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    5
  Annotation    6
  Ievads    5
  Avotu un literatūras apskats    6
1.nodaļa.  Latviešu trimdas attieksme pret Padomju Latviju: ieskats ietekmējošajos faktoros no 1945.-1985.gadam    9
1.1.  Starptautiskā situācija    9
1.2.  Padomju Latvijas politika    10
1.3.  Latviešu trimdas darbība    5
2.1.  Trimdas latviešu kontaktu veidi ar tautiešiem Latvijas PSR    8
2.2.  Attiecību noliegšana    21
  Nobeigums    23
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    25
  Pielikums    30
Extract

Nobeigums
Visu aukstā kara laiku latviešu trimda uzturēja spēkā Latvijas neatkarīgas valsts ideju un cīnījās par tās valstiskuma atjaunošanu. Iespējas to panākt trimdas sabiedrībai bija ierobežotas.
PSRS, tajā skaitā LPSR, varas struktūrām šie centieni ne tikai nebija pieņemami, bet tās centās trimdu apmelot un šķelt. Tā kā visus Latvijas iedzīvotāju kontaktus ar ārzemniekiem tā vai citādi kontrolēja VDK, brīva informācijas apmaiņa un ziņu iegūšana trimdā par patieso situāciju
Latvijā nebija iespējama. Līdz ar to trimdinieki nonāca grūtas izvēles priekšā: mēģināt uzturēt kontaktus ar Latviju vai tos noliegt.
• Var secināt, ka līdz 20. gs 50. gadu vidum trimdas latviešu kontakti ar Padomju Latviju
nebija iespējami, jo to ietekmēja dažādi faktori:
1) Lai arī trimdā valdīja cerība, ka Latviju vēl var atbrīvot Lielbritānijas vai Francijas spēki, 1947. g. iestājās jauns posms vēsturē – aukstais karš. ASV paziņoja, ka tā vērsīsies pret komunistiem visā pasaulē, kas bija arī aktuāli trimdas politikai. Tas lika latviešu trimdai noprast, ka atgriešanās dzimtenē attālināsies uz nenoteiktu laiku un tai jāsaglabā sava antikomunistiskā nostāja.
2) PSRS veiktā repatriācijas politika tūdaļ pēc Otrā pasaules kara beigām, uz kuru lielākā trimdas daļa skatījās ar lielām aizdomām un neuzticību, un ideja noslēdzās neveiksmīgi.
3) Latviešu trimda nebija viendabīga, jo trimdā bija devušies cilvēki ar atšķirīgu sociālo izcelsmi, rocību un politiskajām simpātijām. Liela trimdas daļa bija pārliecināta par latviešu vienīgo
izaugsmi Rietumu pasaulē un viņu uzdevumu turpināt latviešu kultūru, tradīcijas. Viņi uzskatīja, ka Padomju Latvijā dzīvojoši latvieši nespēs saglabāt latviešu paražas, tāpēc tika noliegti jebkādi
kontakti.
• Trimdas kontakti ar Padomju Latviju sāka veidoties kopš 20. gs 50. gadu vidus, jo:
1) Hruščova atkusnis „aukstā kara” laikā ietekmēja daudzus trimdas latviešus un pastiprināja viņu stingrās antikomunistiskās nostājas atmaigšanu pret PSRS.…

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −13,27 €
Work pack Nr. 1359471
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register