6. SECINĀJUMI.
Laikā, kad Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā, daudziem zinātniekiem un vēsturniekiem bija liegta iespēja nodarboties ar savu darbu, jo nedrīkstēja izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, viss bija jāsaskaņo ar Partijas komiteju. Tieši tādēļ daudz brīvāk varēja darboties trimdas latvieši, jo viņiem šādu aizliegumu nebija. Tā kā trimdā devās liela daļa Latvijas radošās inteliģences un zinātnes darbinieku, tad arī ārzemēs tika izdotas daudzas nopietnas un vērtīgas grāmatas, kā arī izdarīti svarīgi atklājumi dažādās zinātnes jomās.
Diemžēl 40. gadu beigās nav vairs spēkā kādreizējais H. Rudzīša vērojums, ka “tagad katrs latviski iespiests vārds tiek lasīts un pārlasīts”.17 1949. gada rudenī J.Rudzītis liecina, ka “atkal un atkal gadās redzēt, ka pēc kāda lielāka izceļotāju transporta uz tranzītnometni vējš dzenā un šķirsta pat dainu krājumus, Raiņa dzejoļu krājumus vai Blaumaņa noveles”.18 Tādēļ, domājot par grāmatu kā latviskuma uzturētāju mītnes zemēs, 1949. gadā Bavārijas baltu filologu kopa Z. Lazdas vadībā izstrādā trimdinieku bibliotēkām ieteicamo grāmatu sarakstu. Tajā pašā gadā tikai 22 eksemplāros nāk klajā A. Čaka “Mūžības skarto” jaunizdevums, kuram ir visai neparasta tapšanas vēsture.19 Vēlāk pazīstamā literatūrkritiķe V. Ruņģe nopērk hektografēšanai nepieciešamās ierīces, viņas dzīvesbiedrs rakstnieks A. Ruņģis ar roku pārraksta Čaka varoņepa tekstu no kāda Eitīnes nometnē atrasta grāmatas eksemplāra, bet ilustrācijas pārkopē inženieris L. Pilpe. Šodien, atverot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai dāvāto eksemplāru, mēs varam izlasīt, ka šis novilkums ir izdarīts, “lai paglābtu dzīvu šo lielo pieminekli latviešu strēlniekiem”.
Mēs, dzīvojot brīvā zemē, iespējams, nekad nespēsim izjust tās sāpes un ciešanas, ko trimdas gados juta izsūtītie, izbraukušie un Latvijā palikušie latvieši.
…