Ikdienā praktiski ne mirkli mums apkārt nav kluss. Mēs esam tā pieraduši pie ikdienas trokšņiem – sadzīves, transporta trokšņiem u.c., ka nemaz nepievēršam tiem uzmanību, ja vien tie patiešām tie nekļūst ļoti skaļi un traucējoši. Jaunieši praktiski katru nedēļas nogali dodas uz dažādiem pasākumiem klubos un citās izklaides vietās, kur skan ļoti skaļa mūzika (skaļu mūziku mēs varam pieskaitīt pie trokšņa, jo tā iedarbojas uzbudinoši uz nervu sistēmu un citām organisma sistēmām), arī ikdienā pusaudži bieži klausās diezgan skaļu mūziku, tas bieži nav pieņemami pusaudžu vecākiem – mūzika traucē koncentrēt darba spējas. Bet jauniešiem gluži otrādi tā palīdzot nomierināties un koncentrēties. Šajā brīdī tiek aizmirsts tas, kā it īpaši skaļa mūzika ietekmē cilvēku dzirdes, vestibulāro sistēmu, arī psihi. Smagie mūzikas stili mēdz negatīvi ietekmēt pasaules uztveri – dažu smago stilu mūzikas ritmos ir jaušams aicinājums uz protestu, cīņu utt.
Zinātniski – pētnieciskais darbs tika veikts, lai noskaidrotu, cik īsti nopietna problēma ir troksnis, vai mēs bieži noslogojam savu dzirdes sistēmu (paši to neapjaušot). Lai to noskaidrotu, tika izmantotas dažādas pētnieciskās metodes – aptaujas, intervijas. Darba rezultāti ir atspoguļojums, par trokšņiem un dzirdes problēmām ikdienā. Vadoties pēc šiem pētījumiem, var domāt, ko mainīt, lai situācija nākotnē nebūtu tik nelabvēlīga.
Šajā darbā nav izpētīta trokšņa iedarbība padziļināti uz vidi, jo galvenais bija noskaidrot trokšņa iedarbību tieši uz cilvēkiem.…