Kā veidojies Brīvības laukums
Tirgus laukums līdz 1935. g.
Sarkanais laukums 1941.g. un 1945.-1990.g.
Brīvības laukums 1942.-1945.g. un no 1990.g.
Tagadējais Brīvības laukums ir veidojies kā tirgus laukums uz ziemeļiem no 13.gadsimta beigas un 14. gadsimta sakumā celtās Livonijas ordeņa pils Senākā apbūve atradusies gar tagadējo Lielo ielu uz levu no baznīcas. Sākotnēji laukums apkārtne nav bijusi apbūvēta. Pēc arhitektes I. Dimbiras domām Tirgus laukuma teritorija sākotnēji bijusi paredzēta divreiz lielāka – aptuveni 10 925 m2.Tā ziemeļu pusē izveidoti divi gruntsgabali un laukuma teritorija samazināta, bet nav zināms precīzs laiks, kad tas noticis. Pašreiz pastāvošajā ielas sistēmā saskatāmas regulāra plānojuma iezīmes.
Kā liecina Latvijas valsts vēstures arhīva atrodamie Ozola muižas pārvaldes dokumenti, viduslaiku apbūves principi 17.gs. tika mainīti. Līdz tam pils bija novietota atstatus no parejam ēkām un nodalīta ar aizsarggrāvi un neapbūvētu teritoriju.17.gs. vidu tika pārdoti vairāki zemes gabali un apbūve pietuvojas pilij, grāvis likvidēts.
Apbūve, uz kuru attiecas izstrādātais detālplānojums, būtība nav saistīta ar kādreizējo Tirgus laukumu vien, bet arī ar Elizabetes, M. Uguns, Vecmoku iela. Adrese Brīvības laukums dota tikai 1991. gada, kad tika mainīti ielu nosaukumi un ēku numerācija.
Pēc Tukuma muzeja materiāliem un autora rīcībā esošās informācijas un veiktās izpētes iespējams izsekot ielu un apbūves vēsturei no 17.gs.vidus līdz mūsdienām, kad tirgus laukuma tuvumā pastāvējusi vairāki lieli muižnieki vai citām dižciltīgām personām piederošie gruntsgabali. 19. gs. Tie sadalīti mazākos un pārdoti, galvenokārt ebreju tautības tirgotājiem, kas ieplūda pilsētā.
…