Aprunājos arī ar Vinetu Laudurgu, kas ir Adventistu draudzes nedzirdīgo grupas vadītāja. Viņa pastāstīja, ka viņu draudzē Dievkalpojumi notiek vienu reizi mēnesī, kad ir nepieciešams tulks, kas tulko mācītāju. Tad tiek izmantota īsā secīgā tulkošana, kad tiek tulkots apmēram pa teikumam. Pēc Dievkalpojuma viņa uzdod jautājumus un apspriežas ar savu draudzi, lai noskaidrotu, vai viss ir skaidrs. Tad visi kopā var pārrunāt tēmu un noskaidrot atbildes, ja kaut kas ir palicis nesaprasts. Taču ikdienā tulks nav vajadzīgs, jo viņa pati prot zīmju valodu un pasniedz nodarbības.
Nobeigumā varu minēt, ka bija interesanti rakstīt šo darbu, varēja uzzināt daudz jauna par šo tulkošanas vidi, tās specifiku. Diemžēl nebija iespēja klātienē piedalīties reliģiskā pasākumā, kurā tiek izmantots surdotulks. Taču izmantoju iespēju tiešsaistē noskatīties dažādas svētrunas, kuras tiek tulkotas zīmju valodā. Tas deva lielāku izpratni par tulkošanas procesu reliģiskā vidē.
…