Kā atzīst Dž.K.Holovejs (J.Christopher Holloway), tūrisma vēstures studēšana ir visnotaļ derīga nodarbošanās . Tā ne tikai var iemācīties kaut ko tādu, ko sekmīgi izmantot mūsdienās, bet arī secināt, kas ir tas šajā biznesā, kas bijis dzīvotspējīgs un, kas nē, kas visvairāk veicinājis tā attīstību. Autors savā darbā "Tūrisma bizness" norāda, ka tūrisma biznesam pirms 3000 gadiem jau ir piemitušas daudzas tādas īpašības un iezīmes, kādas tam piemīt arī mūsdienās, piemēram, naktsmītnes, ēdināšana, pavadoņi, suvenīru veikali u.tml.
Izklaides tūrisma agrākās formas var atklāt jau pat tik tālā pagātnē kā Babilonijas un Ēģiptes impērijas laikos. Vēsturisku senlietu muzejs skatītājiem Babilonijā tika atvērts jau 6.gs. pirms mūsu ēras, savukārt ēģiptieši rīkojuši daudzus reliģiskos svētkus, kas piesaistīja ne tikai ticīgos, bet arī interesentus, kuri ieradušies aplūkot pilsētu slavenās ēkas un mākslas darbus. Lai svētku laikā apkalpotu visus šos pūļus, radās dažāda veida kalpotāji - ēdienu un dzērienu tirgotāji, gidi, staigājošie suvenīru pārdevēji, spekulanti, naudas mainītāji, prostitūtas. Daži agrīnie tūristi, gluži kā mūsdienās, esot pat aprakstījuši ēkas, lai atzīmētu savu ierašanos. Tajā pašā laikā, kā arī grieķu kultūras uzplaukuma periodā tūristi daudz apmeklējuši dievu dziedinātāju tempļus. Grieķiem patikuši arī reliģiskie svētki, kuru sastāvā pakāpeniski palielinājās izklaidējošā daļa un vēlāk tika iekļauts arī sports. Jau 5.gs.p.m.ē. Atēnas bija kļuvušas par nozīmīgu galamērķi tiem, kam interesēja valsts ievērojamākās vietas, tādas kā piemēram Panteons. Daudzu gadsimtu garumā ceļojumi bija katra izglītota cilvēka pieredzes sastāvdaļa. Ceļojumi izglītības nobeigšanai īpašu popularitāti ieguva Elizabetes I laikā Anglijā. Lai pilnvērtīgi iepazītu svešās vietas, attīstījās gidu jeb ceļvežu pakalpojumi. Ziņas par ceļvežiem atrodamas jau kopš 4.gs.p.m.ē.No šī perioda ir pazīstamas arī reklāmas, kas zīmju formā norādīja viesiem ceļu uz ceļmalas iebraucamajām vietām. Romieši ieviesa arī īpašus ceļvežus (itineraria), kuros uzskaitīja viesnīcas, lietojot simbolus, lai apzīmētu viesnīcu kvalitāti. Interesants ir arī ceļošanas birokrātijas pieaugums šajā laikā. Daudzas ostas pieprasīja izbraukšanas atļaujas un par saviem pakalpojumiem tās prasīja samaksu.
…
