• Homogēnākas patēriņa funkcijas izmantošana. Vairums multiplikatoru modeļi pieņem, ka mājsaimniecības ienākumu pieaugums tiks iztērēts par tiem pašiem produktiem kā iepriekš. Praksē ir iespējams, ka šādu ienākumu kāpums izraisīs pārmaiņas preču pirkšanā. Pētījumi norāda, ka pabalsta izmaiņas patēriņa modelī palielina noplūdes un samazina multiplikatora ietekmi, īpaši jaunattīstības valstīs, kas parasti ir lielāka tieksme importēt.
• Ātrums darbībām ar ekonomiku. Statistikā multiplikatora modelis neņem vērā, cik ilgi daudzkāršošanas efekts tiek panākts caur ekonomiku. Pētījumi liecina, ka dažādas daudzkāršošanas vērtības var radīt atšķirīgus aprēķinus, cik strauji izrietošie darījumi notiek ekonomikā. Maz ir zināms par to, kādā veidā reizinātājs strādā savu ceļu caur ekonomiku. Tomēr tieši tūristu izdevumiem ir norādes, kas liecina, ka " apgrozījums " piecas līdz sešas reizes iespējams 12 mēnešu laikā.
• Piegādes ierobežojumi. Tas nozīmē, ka ja ekonomikā nav atbilstošu resursu (īpaši darbaspēka), lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, tad papildus tūristu izdevumu palielināšanos radīs inflācijas pieaugumu un papildus preces un pakalpojumi var tikt ieviesti. Tādēļ multiplikatora lielums atbilstoši modelim, kas to var ņemt vērā, samazināsies.
• Modeļu statiskums. Pārsvarā multiplikatora modeļi ir statistiski dzīvē, bet nav dinamiski. Statiskie modeļi pieņem sekojošo:
a) ražošanas un patēriņa funkcijas ir lineāra un ka starp nozaru izdevumu modeļi ir stabilas. Tas norāda, ka jebkurš papildus tūristu izdevumu palielinājums radīs tādu pašu ietekmi kā iepriekšējais tūrisma izdevumu palielinājums. Tādēļ papildus ražošanas apjoms ekonomikā prasīs iegādes un resursu izlietojumu no tiem pašiem avotiem, kā iepriekš. Prakse rada, ka tūrisma ražošanas funkcijas ir pietiekoši stabilas, tādēļ tas nav uzskatāms par lielu trūkumu, veidojot "ieguldījumu- ražošanas" analīzi.;
b) visas nozares spēs izpildīt papildu prasības savai produkcijai
c) relatīvās cenas paliek nemainīgas.
…
