Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir “Tūrisma iespējas Daugavpilī un Daugavpils rajonā”.
Šobrīd pasaulē par vienu no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm uzskata tūrismu, kurš attīstās visstraujāk. Šī nozare var nodrošināt ekonomisko efektivitāti un jaunas darba vietas, veicināt integrāciju ne vien starptautiskajā apritē, bet arī lokālajā, vietējā tūrisma attīstību un tā pakalpojumu eksportu, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, paaugstināt to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspēju, kuri sniedz tūrisma pakalpojumu.
Es izvēlējos rakstīt šo tēmu, jo ,manuprāt, tūrisms tādai pilsētai kā Daugavpils ir ļoti nepieciešams, lai izdzēstu negatīvo priekšstatu par pilsētu, radītu jaunas darba vietas, kas ir ļoti nepieciešamas, un piesaistītu apmeklētājus, kuru rezultātā būs palielinājies piedāvāto preču un pakalpojumu tirgus, līdz ar to stimulējot uzņēmējdarbības un arī TIC pastiprinātu un praktiskāku darbību. Taču lai vai kāda bagāta būtu pilsētas vēsture, kultūras un multinacionālā vide, tūrisma attīstību kavē virkne problēmu. Vieni no galvenajiem stagnācijas iemesliem Daugavpilī:
negatīvais pilsētas tēls;
trūkst informatīvo materiālu, bukletu, norāžu un reklāmas;
zemā konkurētspēja;
Daugavpils TIC neapmierinoša darbība;
tūrisma attīstības plānošanas trūkums;
nekvalitatīva tūrisma infrastruktūra;
investīciju trūkums.
Mana darba mērķis ir iepazīties ar Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona tūrisma izmitināšanas vietām. Lai īstenotu šo mērķi, esmu izvēlējies sekojošus uzdevumus:
izpētīt viesnīcas un viesu mājas;
izvērtēt tās pēc iepriekš izveidotiem novērtējuma kritērijiem.
Ja Daugavpilī palielinātu tūristu pieplūdumu, tad veidotos jaunas tūristu piesaistes vietas, kas dotu iespēju labākai infrastruktūras izveidei.
Mana darba teorētiskā daļa sastāvēs no šādiem jautājumiem: tūrisma jēdziens, tūrisma formas veidi, tūrisma nozīme reģiona saimniecībā, tūrisma attīstības perspektīvas.
Lai gan tūrisms tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajām un pēdējos desmit gados visstraujāk attīstījušos ekonomikas nozari, jēdzienam „tūrisms” vēl joprojām nav vienotas definīcijas. Vieni no pirmajiem definēt tūrismu mēģināja profesori Huncikers un Krapfs no Bernes universitātes 1942.gadā. Viņi uzskatīja, ka tūrismu jādefinē kā parādību un attiecību kopums, kas rodas no iebraucēju, ceļojumu un uzturēšanās tiktāl, cik tas nenoved pie patstāvīgas dzīvošanas un nav saistīts ar jebkādu peļņu nesošu darbību.
Šobrīd ir sastopamas vairākas tūrisma definīcijas, izejot no šīs tautsaimniecības nozares mērķiem, uzdevumiem un funkcijām:
tūrisms – ceļošana un uzturēšanās ārpus savas patstāvīgas dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā (svētceļojumu, radu apmeklējums, veselības uzlabošanas u. c.) veidā;
tūrisms – parādība, kas ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no dzīvesvietas uz citu vietu un pakalpojumu sfēru, kas apmierina šīs vajadzības;
tūrisms – jebkura veida darbība vai aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēka pagaidu ceļojumu ārpus savas patstāvīgās dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida atalgotu darbu apmeklētajā vietā;
tūrisms – cilvēku pārvietošanās prom no to parastās dzīvesvietas
“Tūrisms ir pakalpojumu un produktu komplekss, kas kalpo, lai apmierinātu patērētāja uzņēmējdarbības un sabiedriskā sektora pieprasījumu pēc iekšzemes un ārvalstu ceļojumiem. Tūrisms ir lielā mērā decentralizēts un caurvij visu tautsaimniecību, pateicoties tā mobilitātei un tūristu vajadzību dažādībai, kā arī tāpēc, ka ar tūrismu saistītie pakalpojumi un produkti tiek pirkti pirms ceļojuma, ceļojuma laikā un dažreiz pat pēc ceļojuma”.…
