Tūrisms ir "cilvēku kustība laikā un telpā ārpus savas apdzīvotās vietas atpūtas un biznesa nolūkā". Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) par tūristu sauc "ieceļotāju, kurš pavada vairāk kā 24 stundas valstī, kurā ieradies biznesa vai atpūtas nolūkā". Tādējādi tūrisma jēdziens sevī ietver visas tās attiecības un fenomenus, kas ir saistīti ar cilvēkiem, kuri ceļo neatkarīgi no šīs ceļošanas mērķa. Tam nav noteiktu robežu, un to var uzskatīt arī par industriju. 1
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir uzsvēris, ka „Tūrisms ir Latvijas ekonomikas dzinulis un tas ir jāturpina attīstīt kā naudu pelnoša nozare. Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, jo, izmantojot tā piedāvātās iespējas, var sekmīgi realizēt tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību.”2
Pēc Pasaules Tūrisma Organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.3
Citu Latvijas reģionu un valstu iedzīvotāju viesošanās Kurzemē pašreiz sniedz nepārprotamus ienākumus Kurzemes pilsētu un rajonu ekonomikā. Kurzemē ir pilsētu galamērķi, kas tūristu pieauguma rādītājos gada laikā apsteidz jebkuru citu Latvijas pilsētu, pat Rīgu, piemēram, Liepāja, kurā 2006.gadā kopumā nakšņojuši 48 274 viesi, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 15 810 jeb 48% viesu vairāk nekā 2005.gadā.4
Liepājas tūrisma attīstības stratēģijā 2003.-2010. tūrisms tiek skatīts kā patstāvīga biznesa joma, kā arī netiešs visu ikdienas, sabiedriskās un biznesa vides “organizators” (pakalpojumi, informācija, tēls, infrastruktūra, pasākumi u.tml.). Stratēģijai cauri vijas princips, ka tūrisma attīstībā visas pilsētas dzīves jomas ir nozīmīgas, kas atbilst kopējām pilsētas attīstības interesēm.
Tūrisma plānošana ir multifunkcionāla darbība, kura ietver sociālus, ekonomiskus, politiskus, psiholoģiskus, antropoloģiskus un tehnoloģiskus faktorus. Tā ir saistīta ar pagātni, tagadni un nākotni. Tā kā tūrisms vienlaikus ir decentralizēts un globāls, kā arī multisektorāls, tā problēmas nevar atrisināt un tā ietekme nav izmērāma vienas nozares un pat vienas valsts ietvaros. Tieši tādēļ ir nepieciešams veidot un stiprināt efektīvu sadarbības modeli starp visiem partneriem – valsts, privāto un sabiedrisko sektoru, kas ir būtisks faktors veiksmīgai tūrisma tālākajai attīstībai valstī. 1
Ministrijas un valsts institūcijas, piemēram, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Zemkopības, Vides, Kultūras un Labklājības ministrijas, Latvijas Institūts, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs u.c. piedalās tūrisma valsts politikas veidošanas un īstenošanas procesos savas kompetences un budžeta ietvaros.
Kompetences, atbildību un uzdevumus tūrismā nosaka Tūrisma likums un Ministru kabineta noteikumi.…
