Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:696174
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.05.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 16 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Tūrisma statistikas mērīšanas pamatrādītāji    3
1.1.  Tūrisma plūsmu statistika    5
1.2.  Tūrisma ienākumu un izdevumu statistika    8
2.  Starptautiskie pārskati (WTO statistika)    11
3.  Nacionālie (valsts līmeņa) pārskati    16
3.1.  Latvijas un citu Eiropas valstu nacionālās tūrisma statistikas pārskatu salīdzinājums    17
4.  Statistiskās informācijas avoti    19
4.1.  Statistiskā novērošana ar pārskatu palīdzību    19
4.2.  Speciāli organizējamie pētījumi tūrismā    24
4.3.  Statistiskās novērošanas kļūdas un novērošanas materiālu kontrole    29
5.  Tūrisma statistiskie rādītāji Latvijā, to attīstības tendences 1995.-2007.gadam    30
6.  Tūristu plūsmas pasaules reģions, dinamika no 1990.-2007. gadam    44
7.  Ieņēmumi no tūrisma pasaules reģionos, dinamika no 1990.-2007. gadam    47
8.  Pasaules tūrisma attīstības prognozes    49
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    59
Extract

1. Tūrisma statistikas mērīšanas pamatrādītāji

Tūrisma statistiks vākšana ir grūts un kompleks process. Dažās valstīs šim jautājumam pieiet ļoti nopietni, tiek veikti neskaitāmi mērījumi, un lai novērtētu potenciālās nejaušības šie mērījumi tiek veikti dažādos veidos. Šis variants ne tikai parāda novērtējuma rezultātu, šajā gadījumā tūristu skaitu, bet sniedz arī informāciju par datu precizitātes intervālu. Dažas valstis pēta datu vākšanas speciālistu rezultātus, tādā veidā pieļaujamo izmaksu robežās samazinot iespējamās nejaušības datos, jo tiek salīdzināti dažādu speciālistu ievāktie dati. Lai nu kā, tomēr visās valstīs netiek pievērsta vienāda nozīme un datu mērīšanas kritēriji tūrisma datu vākšanai un statistikas veidošanai. Tā piemēram ienākošā tūrisma pētīšanai ir augstāka prioritāte, jo tas sniedz papildinājumu valsts budžetā. Savukārt izejošo tūristu skaita novērtējums valstīs, kurās mērīšanas kritērijos tiek iekļauti apmešanās vietu rādītāji var būt neprecīzāki.
Valstu valdībām ir svarīgi savākt informāciju par tūrismu. Valdībām ir jāzina, ko tūrisms dod valsts ekonomikai ienākumu, nodarbinātības, maksājumu bilances un investīciju nozīmē. Skaitļiem ir jābūt pietiekami detalizētiem, lai zinātu, kā tūrisms ietekmē reģionu un visas valsts ekonomiku. Valdība vēlas izpētīt tendences laika gaitā, ne tikai tās, kas attiecas uz pašu valsti, bet arī salīdzinājumā ar citām konkurējošām valstīm. Valsts tūrisma biroji izmanto šo informāciju, lai paredzētu pieaugumu, plānotu tūrismu savos reģionos un arī kā palīgu savās reklāmas kampaņās. [1]
Informācijai jābūt gan kvantitatīvai, gan kvalitatīvai pēc savas būtības, t.i., ir jāsniedz dati ne tikai par tūristu skaitu, sastāvu, bet arī par to veidu un mērķiem.
 Ieradušos apmeklētāju skaits;
 Šā skaita sadalījums pa mēnešiem;
 Valstis, no kurām ierodas tūristi, un šo tūristu skaits attiecībā pret kopējo skaitu;
 Tūristu pieaugums no gada gadā;
 Tūristu iztērētās naudas daudzums valstī kopumā un tās sadalījums izdevumos par apmešanās vietu, transportu, iepirkšanos, ēšanu utt.;
 Ceļošanas veids, piem., kādu transporta līdzekli viņi izmanto, vai viņi ceļo neatkarīgi vai izmanto komplekso ceļojuma paketi;
 Apmešanās vietas veids;
 Apmeklējuma mērķi: brīvdienas, darījumi, draugu un radinieku apmeklējums utt.;
 Demogrāfiskie rādītāji: vecums, grupa, sociālais slānis;
 Sociopsihogrāfiskie rādītāji: personība, dzīves veids, intereses, nodarbošanās;
 Tūristu vēlmes un viņu apmierinātība ar to, ko viņi ir guvuši.
Tā ir plaša informācija, un, ja vēl ņem vērā, ka tas pats ir jāuzzina par pašas valsts iedzīvotājiem, kas dodas uz ārzemēm, un iedzīvotājiem, kas pavada atvaļinājumu savā valstī. Ir svarīgi, lai valdība uzņemtos vākt informāciju un lai informācija tiktu savākta, pamatojoties uz pēc iespējas kopīgi noteiktiem raksturlielumiem, lai starp valstīm varētu tikt veikti pēc iespējas kopīgi noteiktiem raksturlielumiem, lai starp valstīm varētu tikt veikti pēc iespējas vairāk nozīmīgu salīdzinājumu.
Informācijas savākšana ļauj valstij uzzināt, kādas tendences attīstās laika gaitā, kādi ir attīstības modeļi, kā mainās gaume un izvēles priekšrocības. Šī informācija ļauj valdībai noteikt, kur būvēt ceļus un lidostas, kur plānot vietējo pašvaldību attīstību, kurās valstīs palielināt vai samazināt reklāmas izdevumus (kā arī, kā to pārveidot). No šīs informācijas iegūst arī privātais sektors, lemjot par investīcijām viesnīcās un citās tūrisma atrakcijās. Tūrisma industrijā strādājošiem ir arī jāsaprot, kāda ir brīvdienās došanās tendence. Viņiem ir jāzina to cilvēku skaits, kas izvēlas doties brīvdienas katru gadu, it īpaši uz ārzemēm, un kāds ir to cilvēkus skaits, kas izmanto vairāk nekā vienu atvaļinājumu gadā. Tāpat ir jāzina, kā rīcībā esošo līdzekļu pieaugums ietekmē vēlēšanos. Valsts sektora plānotājiem ir jāzina multiplikatora efekts, kuram ir nepieciešamas modernas pētniecības metodes, lai rezultāts būtu precīzs.
Visbiežāk lietotās tūrisma mērīšanas metodes var iedalīt divās kategorijās- starptautiskie pārskati un valstu pārskati. [1]

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register