Tūrisma attīstības iespējas Latvijā
Latvijas tūrisma nozares attīstības vēsture ir aizsākusies pirms vairākiem gadsimtiem. Tās attīstības vēsturē var izdalīt vairākus periodus.
18.gs. otrā puse – 19.gs.
18.gs. vidū bagātākie rīdzinieki vasaras centās pavadīt ārpus pilsētas vaļņiem. Šim nolūkam tika iekārtotas nelielas muižiņas izbraukumiem un vasaras atpūtai. Tās bija iekārtotas Ganību dambī, Sarkandaugavā, pie Juglas ezera, Ķīšezera, Āgenskalnā, Torņakalnā, Zasulaukā, Spilvē u.c.
18.gs beigās un 19.gs sākumā izveidojās pirmie Latvijas kūrorti Bārbelē, Baldonē, Ķemeros, Aglonā, Liepājā, Dundagā, Neibādē.
19.gs. otrajā pusē arvien lielāku popularitāti ieguva Jūrmala, pateicoties tvaikoņu satiksmei un vēlēk arī dzelzceļa līnijai. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Rīgā, atpūtnieku skaits Jūrmalā strauji palielinājās. 1864.gadā Dubultos, Majoros un Mellužos atpūtās 18 tūkst., 1880.gadā – 30 tūkst., 1886.gadā – 45 tūkst., 1892.gadā – 60 tūkst. atputnieku.
Atpūtnieku pieplūdums radīja pieprasījumu pēc vasarnīcām:
- 1872.gadā Dubultos bija 570 māju, Majoros – 500, Bulduros – 400;
- 1875.gadā posmā no Buļļiem līdz Mellužiem bija vairāk kā 2000 māju;
- 1897.gadā posmā no Buļļiem līdz Kauguriem tika izīrētas 3040 māju.
Rīdzinieki apmeklēja arī Vidzemes jūrmalu – Vecāķus, Neibādi, kā arī devās izbraucienos uz Baldoni, Siguldu, Inčukalnu, Ogri, Koknesi, Stukmaņiem.…
