Tūrismā ir dažādi resursu veidi, ko izmanto tūristu piesaistei. Kā galvenie gala mērķi ir piekrastes brīvdienu vietas, lauku apvidi, kā arī lielpilsētas, kuras piedāvā ne tikai muzeju, teātru un svarīgāko vēsturisko objektu apskates vietas, bet arī tādu preci kā azartspēles.
Tas ir ļoti ienesīgs bizness un pievilina ne mazums tūristu. Kā vienas no populārākajām vietām pasaulē, kas saistītas ar azartspēlēm, ir Lasvegasa (ASV), Monako (Francija), Makao (Ķīna). Pašlaik Lasvegasa ir vienīgā pilsēta pasaulē, kur ar azartspēlēm saistīto iestāžu ir vairāk nekā citu celtņu. Un 95% pilsētas ienākumu sastāda tieši azartspēles un viss ap tām pakārtotais. Statistikas dati liecina, ka ik minūti 90% Lasvegasā ir iebraucēji. Tātad azartspēles kā galamērķis ir iecienītas tūristu vidū.
Pēdējā laikā Latvijā par šo tēmu ir spriests un runāts plaši. Arī Latvija ir diezgan daudz azartspēļu iestāžu, šobrīd ar azartspēļu organizēšanu nodarbojas 19 uzņēmumi. Sabiedrības attieksme pret azartspēļu biznesu Latvijā ir pretrunīga, tomēr valsts ekonomikai tas ir ļoti ienesīgs – vairāk nekā puse valsts nodokļu nāk no azartspēļu biznesa.
Līdz ar to interesants ir fakts vai azartspēļu bizness Latvijā varētu kļūt par vienu no tūristu izklaides veidiem un vai šīs iestādes apmeklē arī tūristi, kuri ieradušies mūsu valstī atpūsties.
1. Azartspēļu un loteriju vēsture
Tiek uzskatīts, ka vārds "loterija" parādījās no saskanīga itāliešu vārda "lotto", tulkojumā "liktenis". Tā vai citādi, daudzu gadsimtu laikā loterija lēma ne tikai atsevišķu cilvēku, bet arī veselu pilsētu, nāciju un valstu likteni (Вестник Игорного Бизнеса 2003). 100 g.p.m.ē. Ķīnas dinastija Haņ radīja spēli keno, kura kļuva par nākamo loteriju priekšteci. Naudas līdzekļi, kas ienāca pēc loterijas, gāja uz Lielā Ķīnas mūra būvniecību. Tātad tik dižena vēsturiska pieminekļa radīšanai mums jābūt pateicīgiem tieši pirmajai loterijai. Savukārt antīkajos laikos azartspēles izmantoja arī kā izklaides veidu, kur imperators svinību laikā veica izlozes plebejiem. Biļetes varēja iegādāties bez maksas un laimīgajai biļetei solīja godalgas. (Вестник Игорного Бизнеса, 2003).
Par oficiālu loterijas vēstures aizsākumu tiek uzskatīts notikums, kad 1446.gadā flāmu gleznotāja Jana Van Eika atraitne, lai atrastu cienīgus īpašniekus vīra gleznām, izmantoja pirmo Eiropas loteriju, kuru atbalstīja likums ( Вестник Игорного Бизнеса, 2003).…
