4. Ūdensvada tīkla iebūves dziļums un izbūves īpatnības
Ūdensvada tīkla cauruļu izbūves dziļums ir atkarīgs no grunts sasalšanas dziļuma, ko nosaka, vadoties no ilggadīgiem novērojumiem. Cauruļu iebūves dziļumam jābūt par 0,5 m lielākam, par grunts sasalšanas dziļumu. Minimālais cauruļu iebūves dziļums Latvijas nosacītās zonās, kas noteikts, ievērojot šo noteikumu ir dots arī Latvijas būvnormatīvos. Piemēram Ventspils rajonā tas ir 1,4 – 1,6 m, bet Valmieras var sasniegt pat 2m atzīmi.
Iebūves dziļums dažkārt arī atkarīgs no ūdens temperatūras un ūdens padeves režīma caurulēs. Tādā gadījumā, to nosaka pamatojoties uz speciāliem siltumtehniskiem aprēķiniem.
Cauruļvadus izbūvē atbilstoši apvidus reljefam ar pastāvīgu dziļumu. Vadu augstākajās vietās iebūvē vantūšus gaisa izlaišanai, savukārt zemākajās – izlaides, sistēmas iztukšošanai.
Izbūves īpatnības:
• Ūdensvada iebūvēšana jāsaskaņo ar apakšzemes būvēm un komunikācijām,
• Šķērsojot dzelzceļus un autoceļus tērauda ūdens caurules ievieto apvalkcaurulē (vienā apvalkcaurulē var ievietot vairākas) abpus autoceļam vai dzelzceļam jābūt noslēgarmatūrai, lai varētu pārtraukt ūdens padevi avārijas gadījumā un netiktu izskalotas transporta būves.
• Šķērsojot upes ūdens caurules tiek iekārtas tilta konstrukcijās, nodrošinot to termoizolāciju, ja tas nav iespējams veido zemteku, iebūvējot cauruļvadus tranšejā, kas izveidota upes dibenā. Ieguldīšanas dziļums ir vismaz 0,5m, bet kuģošanas zonā – 1m. Zemteku būvē no tērauda caurulēm ar pastiprinātu bitumena izolāciju, abos upes krastos paredz noslēgarmatūru.
5. Iekšējās kanalizācijas sistēmas
Ierīkojot ēku iekšējo kanalizāciju, vadās pēc LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” prasībām.
Ēkas iekšējo kanalizāciju ierīko ēkās, kurās ir iekšējais ūdensvads, turklāt, ūdens patēriņam
jābūt ne mazākam, kā 60l/dn uz vienu iedzīvotāju, kas izmanto kanalizāciju, lai nodrošinātu piesārņojuma pietiekamu atšķaidījumu to transportēšanai pa cauruļvadiem.
…
