Uguns kā simbols

Slāvu mitoloģija. Pūķis – austrumslāvu mitoloģijā Mājas gara palīgs. Austrumslāvu un dienvidslāvu mitoloģijā Pūķis Ugunīgais Vilks, Uguns pūķa dēls, dzimst krekliņā vai ar vilka vilnu cilvēka izskatā. Visu mūžu viņš saglabā spēju pārvērsties par vilku vai citu dzīvnieku, tādējādi veicot dažādus varoņdarbus. Uguns Pūķis cīnās ar savu dēlu, kas pārspēj tēvu. Šie ir iemīļoti tēli serbu eposā, kurus pētnieki saista arī ar specifiski slāvisko pasaku tēlu Ugunsputnu, kura spalvas tumsā rāda tādu gaismu, it kā būtu iedegts milzīgs daudzums sveču. Sākotnēji pūķi bijuši labi, vēlāk tie varējuši būt arī slikti. Šajā mitoloģijā uguns simbols izmantots pūķa tēla simbolizēšanai.
Irāņu mitoloģija. Mēdiešu un persiešu pirmszoroastriskie kosmogoniskie mīti stāsta par Visuma radīšanu septiņos paņēmienos: vispirms dievi no akmens radīja debesis kā milzīgu, apaļu olas čaumalu, kuras apakšējā malā novietoja ūdeni; pēc tam viņi radīja zemi kā lielu, apaļu bļodu virs ūdeņiem un tās vidū novietoja augu un dzīvnieku un cilvēku; visbeidzot viņi aizdedzināja redzamo un neredzamo uguni – visu būtņu dzīvības spēku.

…