Materiāls par uguni darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem.
Pirms 500 000 gadiem primitīvais cilvēks meklēja barību dabā un ēda visu jēlā veidā: augļus, dārzeņus un mazus dzīvnieciņus, kurus izdevās nomedīt. Bet kādā ļoti karstā dienā meža izcelās ugunsgrēks un dzīvnieki sadega dzīvi. Cilvēks pēkšņi sajuta nepazīstamu, bet ļoti patīkamu smaržu, kas lika siekalām saskriet mutē. Tur smaržoja cepta gaļa! Tā cilvēks saprata, ka var izmantot uguni, lai izceptu un padarītu garšīgāku savu ēdienu, tāpēc iemācījās iegūt uguni un uzturēt to.
1. Kas ir uguns?
Uguns ir degšanas process, kura rezultātā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu. Lai uguns rastos ir nepieciešams skābeklis, kas ir gaisā un kāda degoša viela. Šīs vielas var būt organiskas - papīrs, diegs, koks, sausi salmi, zāle, koku lapas utt., un tām sadegot rodas ogles un pelni, vai ķīmiskas – gāze, degviela, kuru degšanas rezultātā neveidojas acīmredzami atkritumi, tomēr tie nopietni piesārņo gaisu.
Parasti uguns rodas kā reakcija starp skābekli, kas ir gaisā. Protams, ne koks, ne kāds cits materiāls tik viegli nevar aizdegties pats no sevis tikai tāpēc vien, ka tam visapkārt ir skābeklis. Katrai vielai ir vajadzīgs noteikts siltuma daudzums, kurā tā sāks degt. Piemēram plānam papīram vajadzēs mazāku siltumu, lai tas aizdegtos, bet resnam kokam – lielāku. Ir vielas, kas nedeg vispār, piemēram akmens, dzelzs. Tāpēc, lai degošā viela aizdegtos, tā ir jāsasilda līdz savai aizdegšanās temperatūrai. Ja šīs vielas ir vienkopus lielā daudzumā, tad var rasties nekontrolējama uguns izplatīšanās jeb ugunsgrēks, tāpēc jebkurā saskarsmē ar uguni ir jāievēro attiecīgi drošības pasākumi.
