Operētājsistēma (OS) ir universālu programmu komplekts, kas parasti tiek piegādāts kopā ar datoru (ar izņēmu linux). Tās sastāvā ietilpst speciālas programmas un programmu līdzekļi, kas nodrošina datora aparatūras saskaņotu darbību, ne tikai bet arī datora lietotāja izvēlēto programmu pilnvērtīgu izmantošanu. Citiem vārdiem sakot, tā slēpj no lietotāja darbu sadali un ļauj domāt par svarīgākām lietām – piemēram, par kursa darba rakstīšanu.
Operētājsistēma parasti glabājas uz cietā diska. Pēc datora ieslēgšanas tās galvenā daļa( kodols) no cietā diska tiek ievietota operatīvajā atmiņā un atrodas tajā visu datora darba laiku.
1. OS rašanās vēsture.
1. programmēšana norisinājās tikai mašīnu kodos.
2. nebija sistēmu programmatūras.
3. pastāvēja tikai matemātisko un apkalpes programmu bibliotēkas, lai katru reizi nevajadzētu rakstīt mašīnkodus.
40-tajos gados datorus izmantoja zinātniski pētnieciskajam darbam.
50-tajos gados parādījās pirmie datori uz pusvadītāju bāzes. Pieauga datoru izturība, ātrdarbība un stabilitāte. Datorus sāka izmantot praktiskiem mērķiem.
50-tie gados parādījās pakešu apstrādes sistēmas, kas ir mūsdienu OS priekštecis.
Tās bija pirmās sistēmu programmas, kas paredzētas nevis datu apstrādei, bet skaitļošanas procesa vadīšanai. Uzdevumu vadības valoda – ar tās palīdzību programmētājs paziņoja sistēmai un operatoram kādas darbības un kādā secībā viņš grib veikt uz skaitļotāja. Uzdevumu paketi sastādīja operators, lai dators bez operatora līdzdalības secīgi izpildītu vadības programmu (monitors). …