Rakstu krājumā "Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas" 17 autori no Latvijas un citām valstīm analizē iespējamās nākotnes attīstības tendences pasaulē, Baltijas jūras reģionā un Latvijā tuvākajos 10–15 gados. Līdz ar Latvijas un citu valstu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO ir sagaidāmas būtiskas pārmaiņas ne tikai pašās valstīs, bet starptautiskajā sistēmā kopumā. Autori izvērtējuši Latvijas nākotnes perspektīvas drošības un starptautisko tiesību jomā, ekonomikā un ilgtspējīgas attīstības kontekstā, informācijas tehnoloģiju jomā, zinātnē un nākotnes studijās, demogrāfijas un etnisko attiecību, morāles un ētikas, kriminoloģijas un masu mediju attīstības jomā.
Pirms pāris gadiem ir iesācies jauns gadsimts un jauns gadu tūkstotis, pavisam nesen Latvijas tauta ir izšķīrusies par labu Eiropas Savienībai, un tagad ir jāizstrādā konkrēta rīcības stratēģija valstij, mums visiem – kā dzīvosim jaunajā gadsimtā, jaunos vēstures apstākļos (ciktāl tas, saprotams, ir atkarīgs no mums). Katras valsts pastāvēšanas jēga ir tās cilvēku labklājība, drošība un intelektuālā attīstība. Kā rīkoties, lai iespējami ātri pārvarētu traucēkļus un negācijas? Kuri no teorētiski iespējamiem nākotnes scenārijiem varētu būt optimālākie? Kādi varētu būt tiešie Latvijas tuvākie un tālākie mērķi jaunajā Eiropā? Kādi varētu būt virzības tempi pretim iecerētajiem mērķiem? Kas varētu kavēt mūsu gaitu nākotnes virzienā? Vai Latvijai vispār ir nepieciešama zinātniski pamatota attīstības stratēģija, vai tāda maz ir iespējama, un kādi faktori spēj nodrošināt, lai tā būtu zinātniska?
Jautājumu ir ļoti daudz, tie dara nemierīgus Latvijas politiķus, kuri visā Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā bija raduši domāt un rīkoties nevis ilgtermiņa, bet īstermiņa kategorijās. Šie jautājumi rūp ikvienam no mums, it visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas skaita gadus, kad varēs tā pa īstam sākt dzīvot pārtikušā, stabilā, nodrošinātā valstī ar plašu vidusslāni. Salīdzinājumā ar 1993. gadu, saprotams, esam sasnieguši ļoti daudz, taču plaisa starp varu un sabiedrību, starp valsti un cilvēku – nenoliegsim – pastāv; dažā ziņā un dažā sabiedrības daļā vai Latvijas novadā tā pat padziļinās. Līdz 2003. gadam visa Latvijas politiskā griba un stratēģiskā domāšana bija pakļauta vienam mērķim – iekļūšanai NATO un Eiropas Savienībā, tagad ir jādomā: bet ko darīsim tālāk?…