NOBEIGUMS UN SECINĀJUMI
Plāns paredz virkni pozitīvu pārmaiņu, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Apsveicami ir tas, ka šāds pasākumu plāns ir, visiem interesentiem un iesaistītajām pusēm ir iespēja sekot vieniem un tiem pašiem principiem, kas ir ļoti būtiski, lai valsts attīstītos, būtu pārtikusi un konkurētspējīga.
Tomēr iedziļinoties Plāna pasākumos var redzēt, ka tie tiek veikti nekvalitatīvi un virspusēji, bieži izpaužas apzināta vēlme neko nedarīt vai vienkārši izpratnes trūkums. Piemēram, reemigrācijas plāns, kam jau iztērēti vairāki miljoni eiro budžeta naudas. EM noteikusi, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir darba tirgus informētības pieejamība, kas izpaužas, kā vienā mājaslapā izvietot linkus uz citām mājaslapām ar informāciju par to, kur potenciālie reemigranti var atrast darbu. Faktiski pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, jo vairums latvieši, kuri devušies strādāt uz ārvalstīm, lieliski paši prot atrast darba sludinājumus, izmantojot interneta meklētājus.
Ir apsveicami valdības vēlme tikties ar ārvalstu investoru pārstāvjiem un kopīgi apspriest un meklēt risinājumus tām problēmām, kas traucē daudz straujāk ienākt ārvalstu investīcijām. Tomēr reālā situācija parāda, ka izmaiņas notiek ļoti kūtri, un tās, kas notiek, bieži vien netiek veiktas valsts interesēs. Piemēram, valsts iepirkumos faktiski nepiedalās ārvalstu kompānijas un ja piedalās, tad caur starpniekfirmu, kas ir Latvijas uzņēmums, un kurš attiecīgi pietuvināts politiķiem un spēj šo konkursu uzvarēt. Šis jautājums nebija “izgaismots” ārvalstu investoru augstākā līmeņa tikšanās laikā, kaut gan ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ Latvijā neienāk ar investīcijām ārvalstu būvniecības, ceļa būves, u.c., līdzīgi uzņēmumi.
Nodokļu “reforma” kopsummā ir “tie paši vēži tikai citā kulītē”. Šā brīža lielākās Latvijas valsts problēmas, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi (sliktie demogrāfijas rādītāji, korupcija u.c.), nodokļu “reforma” nerisina, un tuvākā laikā cilvēki būs ļoti vīlušies.
Korupcija un politbizness turpina savu “uzvaras” gājienu. Situācija kļūst sliktāka, jo iesaistītās personas jau ilglaicīgi ar to nodarbojas un kļuvuši ļoti izveicīgi. Šo jautājumu būs iespējams atrisināt ne ātrāk kā pēc 2 paaudzēm, kad reālo varu valstī pārņems cilvēki, kuri dzimuši un ieguvuši starptautisku izglītību jau pēc 1991. gada, kad Latvija atguva savu neatkarību.
…
