Ievads
Apgrozāmie līdzekļi (darba kapitāls) ir uzņēmējdarbībā izmantojamā kapitāla daļa, kas tiek investēta saimniecisko operāciju veikšanai katra ražošanas-komerciālā cikla laikā.
No grāmatvedības uzskaites teorijas viedokļa apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kas var tikt pārvērsti naudas formā viena ražošanas cikla laikā.
Apgrozāmie līdzekļi veido ļoti nozīmīgu uzņēmuma bilances aktīvu daļu. Pēc Apgrozāmo līdzekļu kopsummas tiek vērtēts uzņēmuma potenciāls, maksātspēja, likviditāte.
Ir ļoti būtiski skatīties uz AL kā uz aktīvu kopumu, kura ir ieguldīti kompānijas pašu un aizņemtie līdzekļi, jo katram uzņēmumā ieguldītajām latam ir jānes atdeve un kompānijas vadītājam ir jābūt pārliecinātam par pareizu un efektīvo līdzekļu izlietojumu. Tieši tāpēc AL vadīšana ieņem vienu no svarīgākajām pozīcijām finanšu vadībā, jo to neefektīva izmantošana nekavējoties atstāj iespaidu uz uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultāta un finanšu stabilitāti.
1.1. Apgrozāmo līdzekļu vadība.
Uzņēmumam ar nelielo AL daudzumu to pārvaldīšanas problēma nav tik āsa, un tai tiek pievērsta visai nosacīta uzmanība, savukārt citu nozaru pārstāvji bez stingri noteiktas AL pārvaldīšanas politikas riskē palikt zaudētājos.
Pirmais un galvenais nosacījums izstrādājot AL vadīšanas politiku, ir tas atbilstība kopēja uzņēmuma stratēģijai.
1.2. Debitoru vadīšana.
Debitoru vadīšanas pamatā ir to vadīšanas stratēģija, kura parasti tiek iekļauta kompānijas debitoru vadīšanas politikā. Pēc finansistu Brighema un Gapenska domām, debitoru politika obligāti jānosaka uzņēmuma prasības pret 4 faktoriem – pieļaujamais samaksas termiņš, tas kādiem klientiem tiek piešķirtas pēcapmaksas tiesības (potenciālo debitoru kredītspējas analīze), parādu iekasēšanas nostādnes, kā arī iespējamās atlaides par samaksas veikšanu pirms noteikta termiņa.
…
