Vaboles jeb cietspārņi, kā tos dažkārt dēvē, ir gan ļoti sīki, gan lieli kukaiņi. Vabolēm ir divi pāri spārnu. Priekšspārni ir klāti ar hitīnu, bet pakaļspārni plēvjaini. Dažām vabolēm priekšspārni ir īsi, citām priekšspārni ir šuves vietā ir saauguši. Vabolēm galva ir savienota ar krūtīm. Galva var būt īsa, bet dažām sugām tā ir īpaši gara. Lielākajai daļai vaboļu ir grauzējtipa, retāk laizītājsūcējtipa mutes orgāni. Vabolēm kājas ir piemērotas iešanai, skriešanai, lēkšanai, rakšanai, peldēšanai. Barošanās veidi vabolēm ir dažādi. Šo kukaiņu vidū ir plēsēji, augēdāji, beigtu dzīvnieku atlieku ēdāji. Vaboles dzīvo ūdenī, virszemē, augsnē. Augēdāju kāpuri, dzīvo augos un ēd tos. Kāpuriem ir labi attīstīta grauzējtipa orgāni. Kāpuriem ķermenis ir labi posmots, kājas labi attīstītas. Augsnē dzīvojošo kāpuru ķermenis var būt gaļīgs, saliekts, balts vai dzeltenīgs, taisns, tievs. Kūniņas vabolēm ir vai nu brīvas, tad tām ir labi redzamas kājas, taustekļi, orgāni, vai arī ieslēgtas, tad tās pēc ārējā izskata maz atgādina vaboli. Vairumam vaboļu gadā ir tikai viena paaudze. Vaboles pārziemo lielākoties irnagines stadijā, bet dažas arī kūniņas vai kāpura stadijā.
Daudzi vaboļu kārtas pārstāvji ir ļoti kaitīgi. Citi bojā kokus un kokmateriālus, mēbeles, citi – dažādus augus, graudus un to izstrādājumus, vēl citi – kažokus, kukaiņu kolekcijas utt. Turpretī atsevišķu sugu vaboles ir ļoti noderīgas. Vairākas vaboles un arī kāpuri iznīcina dažādu sugu kaitēkļus. Par derīgām vabolēm var uzskatīt arī tās, kuras pārtiek no dzīvnieku atliekām. Dažas vaboles ievāc arī farmaceitiskām vajadzībām. Piemēram, no zaļās eļļas vaboles iegūst kantaridīnu.
…
