Vāciešu ierašanās un Livonijas izveidošanās.
Vāciešu ierašnās un apmešanās uz pastāvīgu dzīvi senlatviešu cilšu un lībiešu apdzīvotā Baltijas teritorijā notika Krusta karu laikā saistībā ar kristīgās ticības izplatīšanos. Taču ļoti liela nozīme bija vācu tirgotāju centieniem veidot ekonomisko sakaru tiltu starp Eiropas rietumiem un austrumiem. Tirgotāji no Vācijas (pamatā no ZiemeļVācijas pilsētām Lībekas un Brēmenes Daugavas grīvā sāka ierasties jau 12. gs otrajā pusē.
Kristīgās ticības nesēji, kas sekoja tirgotājiem pa viņu izveidoto jūras satiksmes ceļu, arī nāca no ZVācijas. Pirmais misionārs, kas nesa kristietību Latvijas teritorijā, bija mūks Meinards. Viņš iedibināja pirmās vācu pastāvīgās kolonijas, uzcēla Īkšķiles pili un baznīcu. 1186.g. Meinards tika iecelts Līvzemes bīskapa amatā. Pēc Meinarda nāves pa bīskapu kļuva Bertolds, kurš devās krusta karā pret lībiešiem. Lai gan kaujā bīskapa karotāji uzvarēja, 1198.g. Bertolds krita cīņā no lībieša Imauta šķēpa.
Par trešo bīskapu ieceltais Brēmenes domkungs Alberts Bukslēvedens īstenoja pāvesta Innokentija III 1199.g. izsludināto krusta karagājienu uz Līvzemi. Bīskaps Alberts secināja, ka kristīgās varas garīgās un laicīgās intereses iespējams realizēt tikai tad, ja pakļauto lībiešu un senlatviešu zemēs pastāvīgi dzīvos uzticams vācu iedzīvotāju kontingents. Šajā nolūkā 1201.g. tika likti pamati Rīgas pilsētai un celtas nocietinātas vācu pilis.
Vācu ienācēji kļuva par valdošo kārtu, neļaujot vietējām ciltīm apvienoties valstiskuma veidošanā. Kaut arī vietējās ciltis cīnījās pretī iebrucējiem, sakaujot Zobenbrāļu ordeni, tas tika pārformēts par Vācu ordeni, kura atzars ir Livonijas ordenis. Baltijas teritorijā tika nodibināta Livonija jeb Sv. Marijas zeme, kas kļuva par feodālās Vācijas sastāvdaļu.
Līdz 13.gs. beigām Baltijā uz pastāvīgu dzīvi apmetās ap 20 000 vāciešu, no kuriem 12-15 000 tagadējā Latvijas teritorijā. Lai ga iekarotāji bija tikai 7-8 % no kopējā iedzīvitāju skaita, tiesiskā un poliltiskā nozīmē tā bija valdošā kārta, kas noteica zemes turpmāko likteni, vēlāk pārņemot savā īpašumā arī saimniecisko dzīvi.
Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidojās šādas valstis:
1. Ordeņa valstis (2/3 Kursas, visa Zemgale, lielākā Igaunijas daļa), kurā 1202.-1237.g. valdīja Zobenbrāļu ordenis, bet pēc tā sagrāves kaujā pie Saules- Vācu ordeņa atzars Livonijas ordenis.
2. Rīgas, Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas bīskapijas, kurās valdošā loma piederēja garīdzniecībai.
Livonijas vācieši viduslaikos.
…
