Vācijas apvienošanās 1871.gadā

Vācijas apvienošanās vienotā valstī, kura apvienoja kādreizējas Vācu Svētās Romas impērijas vācu tautas apdzīvotās zemes, notika 1871. gadā tomēr tas nebija īslaicīgs process kā varētu šķist. Lai arī Vācija apvienojās tikai 1871. gadā, 17. gadsimta Trīsdesmit gadu kara dēļ sašķeltās vācu zemes izvirzīja domu par apvienošanos jau 19. gadsimta 50. gadu beigās. Visu vācu zemju (izņemot zemes, kuras ietilpa Austroungārijā) apvienošanu kā savu mērķi izvirzīja Prūsija, kura pēc sagrāves karā ar Napoleonu 1812. gadā spēja ne tikai atjaunot spēkus veicot dažādas reformas, bet arī būtiski pastiprināt savu ietekmi Austrumu un Vidus Eiropā, kļūstot par reģiona viss straujāk augošo valsti. Jau līdz 19. gadsimta otrās puses pirmajam gadu desmitam Prūsija spēja sev pievienot daudzas teritorijas, sākot lēnām likt pamatus nopietnas impērijas izveidei. Redzot notikumu attīstības nenovēršamās tendences, reģiona lielvalstis Austroungārija un Krievija, kā arī Francija, nevēlējās pieļaut Vācijas apvienošanu. Pēc Svētās Romas impērijas sagrāves Trīsdesmit gadu karā, Vidus Eiropā, kur agrāk dominēja sagrautā impērija, Francijai un Austroungārijai radās lielākas iespējas veidot sev tīkamu politiku. Jaunas politiskas lielvaras rašanās iespēja Vidus Eiropā nozīmēja Austroungārijas un Francijas ietekmes skaidru apdraudējumu. Francijas un Austroungārijas ārpolitikas uzdevums numur viens bija nepieļaut jaunas Vācijas rašanos, bet Prūsijai gluži otrādi, censties ar visiem spēkiem pārspēt abas lielvalstis gan diplomātiski, gan militāri, lai pēc tam varētu apvienot Vāciju.
…