Vācijas apvienošanās un tās ietekme uz Eiropas integrāciju

Vācijas apvienošanās iezīmēja jaunas politikas vadlīnijas gan tās ārpolitikā, gan Eiropas integrācijas kontekstā. Apvienošanās paredzēja jaunu, iepriekš nebijušu politiku,kas Vāciju pozicionēja kā vienu no vadošajām ES dibinātājvalstīm. Jauna tendence iezīmējās Vācijas-Francijas attiecībās, kas būtiski ietekmēja Eiropas integrācijas attīstību.
Vācijas apvienošanās izraisīja dažādas nostajas no ctu starptautiskās sistēmas aktoru puses. Bija salīdzinoši skeptiski noskaņotas valstis, kā, piemēram, Lielbritānija, savukārt, bija arī pretīmnākošas valstis, kā, piemēram, Francija, kas Vācijas apvienošanās aspektā saskatīja tālejošas sadarbības perspektīvas un neiedomājās tālāku Eiropas integrāciju bez, pirmām kārtām jau Vācijas integrācijas vienotas Eiropas idejā. Turklāt, realizējot veiksmīgu ārpolitiku, Vācijai kopā ar Franciju izdevās kļūt par vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas, protams, zināmā mērā ir skaidrojams ar to, ka šīs valstis ir ES dibinātājvalstis un, protams, to politika būs salīdzinoši atšķirīga no jauno daībvalstu politikas un uzskatiem.
Vācijas ārpolitiskās vadlīnijas ir mainījušās un līdz ar to ir tikuši aizskarti dažādi aspekti. Kā, piemēram, līdz ar K. Adenauera Westpolitik tika uzsākta sadarbība ar Franciju, ko paredzēja Elizejas līgums, kā arī Westpolitik kopumā paredzēja sadarbību ar Rietumiem, kas iezīmēja pozitīvas tendences Vācijas integrācijas jautājumā.…