Vācija ir iedzīvotāju skaita ziņa lielākā un ekonomiski spēcīgāka Rietumeiropas valsts. Daudzējādā ziņā tā ir arī tipiska Rietumeiropas valsts – ar Eiropai raksturīgu saimniecības struktūru, demokrātisku valsts iekārtu, augstu iedzīvotāju dzīves līmeni, ilgu un sarežģītu vēsturi. Vācijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, kas vienmēr ir veicinājis šīs teritorijas saimniecisko attīstību. [1,173]
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Vācijas dienvidos atrodas Alpi, bet ziemeļos tās krastus apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra. Teritorijas lielākais garums dienvidu – ziemeļu virzienā ir 876 km, un tā ietver arī salas abās jūrās. Plašās pazīstamās ir Rīgenes, Hidenzē un Fēmarna salas Baltijas jūrā un Austrumfrīzu un Rietumfrīzu salas Ziemeļjūrā. Vācijai ir 3621 km gara sauszemes robeža ar deviņām valstīm: Franciju, Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Beļģiju rietumos, Šveici un Austriju dienvidos, Dāniju ziemeļos, Poliju un Čehiju austrumos. Vācijas dabas ainavas ir ļoti atšķirīgas. Sastopami gan bieziem mežiem klāti pauguri un līdzenumi, gan ezeri un daudzas līkumainas upes. Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs apgabalos. Ziemeļos starp Nīderlandes un Polijas robežu plešas zemieņu josla ar sausiem smiltājiem, tīreļiem un virsājiem. Teritorijas centrālajā daļā paceļas augstienes, kuras šķir Vācijas ziemeļus no dienvidiem. Šajā apgabalā atrodas neskaitāmi pauguri, zemu kalnu grēdas, upju ielejas un plakankalnes. Vācijas dienviddaļu galvenokārt aizņem kalni un kalnu grēdas, kuru zemākās nogāzes ir apaugušas ar mežiem. Šie kalni pieder pie Alpu kalnu sistēmas un tiek saukti par Bavārijas kalniem. [1,170-171].…
