Šajā gadā, turpinot pagājušā gada tēmu, autors vēlās ietvert tajā vairāk informācijas par pašu Latviju un tās iedzīvotājiem, kā arī pilsētu attīstību, izglītību, saimniecību u.t.t. Pagājušajā gadā autors pētīja Latvijas teritoriju līdz 19. gadsimtam. Tajā ietverot dažādas kaujas, cīņas par vietu pie Baltijas jūras u.t.t. Šajā gadā autors turpinās pētīt tālāk par 19. un 20.gadsimtu.
Šī gada darba mērķis ir:
1.)Noskaidrot vāciešu ietekmi un latviešu zemniekiem;
2.)Izpētīt latviešu un vāciešu attiecības.
Darba uzdevums ir :
1.)izanalizēt dotās literatūras avotus;
2.)izpētīt kā Latvijā attīstās pilsētas, saimniecība, tirdzniecība,
3.)Tālāk pētīt vāciešu ietekmi uz latviešu zemniekiem un citiem sabiedrības slāņiem.
Autora prāt, pētīt tieši vāciešu ietekmi uz latviešiem ir visinteresantāk, jo tiek pētītas ne tikai vāciešu un latviešu savstarpējās attiecības, bet arī vāciešu dažādējā ietekme un līdzdalība latviešu izglītošanā, skolu veidošanā, muižniecībā u.t.t. Beidzot šī gada tēmu un sākot nākamā gada tēmu, autors turpinās pētīt iesākto. Tikai turpinās ar 20.gadsimtu, kā arī ietvers darbā arī mūsdienas- 21.gadsmitu. Autors mēģinās izprast, vai vācieši vēl joprojām uz latviešiem rada pietiekami lielu ietekmi kā līdz 19. gadsimtam.
Kā darba hipotēzi šim gadam autors izvēlās pierādīt to, ka liela ietekme uz latviešiem līdz 20. gadsimtam tika radīta ne tiekai no krievu, bet arī vāciešu puses. Kā jau autors minēja, izglītībā, saimniecībā un citās tautai nozīmīgās lietās.
Zemnieki arī 19. gadsimtā bija skaitliski vislielākā un saimnieciski nozīmīgākā iedzīvotāju daļa, jo šo apzīmējumu toreiz lietoja kārtas nozīmē, ietverot tajā ne vien zemkopjus, bet arī zvejniekus, amatniekus, dzirnavniekus un citus lauciniekus, kuri nāca no zemnieku vidus. Tie iznesa visu smagāko pienākumu nastu ne vien pret muižu, bet arī pagastu, guberņu un valsti.1
1.1.Dzimtcilvēki
Tā bija zemniecības feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā muižnieku administratīvajai un tiesu varai. Latvijā dzimtbūšanas sākumā dzimtsļaudis piederēja dzimtskungam nevis kā īpašums, bet kā mantojums. Tikai vēlāk dzimtskungi centās savas tiesības uz dzimtsļaudīm konstruēt kā īpašuma tiesības. Bieži vien feodāļi sprieda viņu likteni, pat dzīvības jautājumos. Dzimtbūšana atšķiras no verdzības kā tiesiski, tā saimnieciski. Vergs pieder savam saimniekam un ir pilnīgi beztiesīgs, bet dzimtcilvēkam bieži vien vienīgais ierobežojums bija piesaiste pie zemes. Būt saistītam pie zemes ne vien prasīja pienākumus, bet deva arī tiesības. No vienas puses, zemnieks nedrīkstēja savas mājas pamest, no otras puses, nedz viņa kungs, nedz kāds cits nedrīkstēja zemnieku no zemes padzīt. …
