Vācijas Federatīvā Republika atrodas centrālajā Eiropā. Pašreiz tā ir viena no jaunākajām valstīm Eiropā. Pēc Otrā pasaules kara tā tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Rietumvācijā, kur bija rietumu tipa demokrātiska pārvalde, un Austrumvācijā, kura bija komunistiska valsts. 1990.gada 3. oktobrī abas Vācijas daļas tika atkal apvienotas.
Vācija ir visapdzīvotākā valsts Eiropā, kur ir apmēram 82 tūkstoši iedzīvotāju (234 cilvēki uz km2), no kuriem 10% sastāda ārzemnieki. Vācijai ir deviņas robežvalstis: Dānija, Polija, Čehija, Austrija, Šveice, Francija, Luksemburga, Beļģija un Nīderlande, un izeja uz Baltijas un Ziemeļjūru. Vācijas Federatīvās Republikas platība ir 356 945 km2 . Tās galvaspilsēta ir Berlīne, kas ir lielākā Vācijas pilsēta. Kā lielākās pilsētas var izdalīt arī Minheni, Frankfurti, pie Mainas, Hamburgu, Ķelni, Štutgarti, Drēzdeni un Leipcigu.
Vācija kā vienota valsts pastāv tikai kopš 1870.gada. Pirms tam tā bija sadalīta daudzās neatkarīgās valstiņās. Mūsdienās Vāciju joprojām veido 16 zemes (Land) ar federālu valdības struktūru, līdzīgu kā ASV. Katrai zemei ir sava valdība, kas kontrolē vietējos jautājumus, piemēram, izglītību. Daudziem vāciešiem joprojām ir spēcīgi izteikta sava reģiona piederības izjūta
Kā lielākā Eiropas ekonomika un nācija, Vācija arvien ir ļoti nozīmīga kontinenta ekonomisko, politisko un drošības organizāciju locekle. Gan 90-tajos gados, gan 2000.-2002.gadā Vācijas ekonomikā bija jūtama zināma lejupslīde. Austrumvācijas integrācija un modernizācija vēl arvien ir būtiska Vācijas ekonomiskā problēma, kura katru gadu bijušajai Rietumvācijai prasa aptuveni 70 miljardu USD ieguldījumus. Ekonomiskais pieaugums 2002. un 2003.gadā ir bijis tikai aptuveni 1%. Tomēr korporatīvā pārstrukturizēšana un kapitāla tirgus pieaugums rada zināmu pamatu, lai Vācija spētu stāties pretī ilgtermiņa izaicinājumiem, ko rada Eiropas ekonomiskā integrācija un globalizācija, īpaši, ja darba tirgus ne elastīguma problēma nākotnē tiktu atrisināta. Pašreiz valsts ieņēmumu samazināšanās un izdevumu palielināšanās ir radījusi valsts budžeta deficītu, kas pārsniedz ES noteikto 3% robežu
Vācijas ekonomikas un finanšu raksturojošie lielumi
IKP
•IKP uz vienu iedzīvotāju pēc patēriņa līmeņa
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ekonomiskās aktivitātes galvenais rādītājs. Tas ir - naudas izteiksmē izteikti visi pakalpojumi un saražotās preces noteiktās valsts robežās. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc patēriņa līmeņa ir izteikts attiecībā pret Eiropas Savienības ES-25 vidējā standarta 100. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tas nozīmē, ka šajā valstī ir augstāks IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju nekā ES un otrādi.
1. grafikā mēs varam uzskatāmi redzēt, ka Vācijā šis koeficients pārsniedz 100, kas nozīmē to, ka IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Vācijā ir augstāks, nekā vidēji ES. Taču ir redzama lejupslīde, kas ar katru gadu iezīmē to, ka Vācija tuvojas vidējam ES IKP līmenim uz vienu iedzīvotāju pēc patēriņa līmeņa ES. Arī 2006. gadā ir plānots kritums.
…