Laikā, kad ir beidzies otrais pasaules karš pasaulē valda zināms atvieglojums un liels haoss vienlaicīgi. Tās ir neziņas un pacilātības sajūtas, kas strāvo tā laika cilvēka prātos. Tas ir jauns sākums, kam vajag nokratīt kara atmiņas un izaugt no jauna.
Vācijā pēckara laikā notiek liela pārkārtošanās – demontāžas, kas ir cieši saistītas ar demilitarizāciju – valdība cenšas panākt pilsoņu un militāro atbruņošanos, jo pastāv risks par pilsoņa kara sākšanos. Kā nākamās pārmaiņas ir denacifikācija, kad tika atsaukti no amatiem visi iepriekšējie NS cilvēki.
Otrā pasaules kara dēļ Vācija ir sagrauta drupās. Pilnīgi iznīcināta infrastruktūra, visās četrās okupācijas daļās valda pārtikas un dzīvojamās platības trūkums. Pilsoņu dzīves kvalitātes nodrošināšana ir katastrofāla. Posdamas konferencē uzvarētāj spēki vienojas par to, ka ir jāliek spēkā visas iespējas, lai Vācija vairs nekad nekarotu. Ar sabiedroto valstu reparāciju maksājumiem ir jāizlīdzina demontāžas, jo kopā ar jau esošajiem kara zaudējumiem, demontāžas tikai pasliktina valsts tautsaimniecību.
Gan sabiedrotās valstis, gan Vācijas valdība pati cenšas panākt ne vien ātrāku dzīves apstākļu uzlabošanos, bet arī attīstīt komunikācijas. Laikā, kad otrais pasaules karš jau tuvojās beigām un diktatūras spiediens atslābs arvien vairāk attīstās preses nozīme.
Laikā, kad arvien vairāk attīstās un veidojas industriālā sabiedrība, kas ražo un patērē, jo svarīga kļūst informācijas joma. Šī sabiedrība izceļas ar savu lasītprasmi, pilsētu un tehnoloģiju attīstību.
Vācija bēgļu gados kļuva arī par savdabīgu latviešu kultūras metropoli. Bēgļu laika literārā dzīve un tajā laikā radīta literatūra ir daļa no latviešu literatūras vēstures.
…